"SEB banka": Pensiju otrā līmeņa iemaksu mazināšana ir īstermiņa domāšana uz nākotnes paaudžu rēķina

Viņš uzsver, ka ar šo priekšlikumu tiek sagrauta jauniešu iespēja saņemt jebkādu cieņpilnu pensiju, un tieši jaunieši, kuriem šobrīd netiek prasīts viedoklis, būs lielākie zaudētāji. Rozenfelds atgādina, ka šādas kļūdas valdība ir pieļāvusi arī iepriekš, mazinot pensiju otrā līmeņa iemaksas 2009.gadā.

Rozenfelds uzsver, ka toreiz bija starptautiska mēroga krīze, taču šobrīd nav nekāda pamata pārkāpt Satversmes tiesas 2010.gada spiedumu, kas paredz, ka pensiju uzkrājumus nedrīkst izmantot īstermiņa budžeta caurumu "aizlāpīšanai".

Priekšlikums ir bīstams trīs iemeslu dēļ, skaidro Rozenfelds. Pirmkārt, tas mazina jauniešu vēlmi uzticēties valstij, pensiju sistēmai kopumā, kas var radīt vēl lielākas demogrāfijas un emigrācijas problēmas, īpaši reģionos. Otrkārt, tas būtiski mazinās jauniešu nākotnes pensiju uzkrājumus, atņemot reālu naudu, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos šodien, un aizstājot to ar virtuālu naudu/solījumu bez reāla seguma. Treškārt, iniciatīva jauniešiem nedod arī nekādu īstermiņa labumu, bet tikai tuvina brīdi, kad nāksies celt pensionēšanās vecumu.

Rozenfelds norāda, ka šī iniciatīva būtiski mazina iepriekš veikto pensiju otrā līmeņa uzlabojumu nozīmi, kas jauniešiem bija ļoti labvēlīgi - uzkrājuma mantošana, iespēja ieguldīt līdz 100% akciju tirgū, komisiju mazināšana un jauniešu automātiska ierotēšana vecumam atbilstošā plānā. Kopā ar šī gada jūlija izmaiņām informācijas atklāšanā, pensiju otrais līmenis ir stabils pamats, lai palielinātu ienākumu atvietojamību vecumdienās. Rozenfelds skaidro, ka šodienas jaunieši sava garā darba mūža laikā ar esošajiem noteikumiem varētu uzkrāt pat vairāk nekā 200 000 eiro.

Tāpat Rozenfelds uzsver, ka pensiju otrais līmenis ir jauniešu pirmā nopietnā pieredze ar uzkrājumiem, uzsākot darba gaitas, tāpēc nestabili "spēles noteikumi" ir ļoti bīstami. Rozenfelds secina, ka šis priekšlikums nav labāks par iepriekšējo priekšlikumu mazināt iemaksas par diviem procentpunktiem.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.

Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.

Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.

Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.

Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro.

Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.

Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.

Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.