Nemirstības brīdis ir pienācis. Šodien katram ir iespēja apzināti izveidot savu digitālo kopiju jeb avatāru (digitālo kopiju, kas atdarina mūsu izskatu, balsi un ķermeņa valodu). Tagad šos dublikātus iespējams pat “pabarot ar savām atmiņām un viedokļiem”, lai atdarinājums iespējami vairāk līdzinātos mirstīgajam oriģinālam no miesas un asinīm. Pēc “oriģināla” fiziskās nāves kopija turpinās dzīvot un socializēties mūsu vietā. To var izdarīt, un ir cilvēki, kas šo projektu jau realizē šodien.
Kā tas notiek? Tukšās istabas griesti un sienas ir zaļā krāsā. To ekrānā var redzēt. Pēkšņi ienāk sieviete, kuru sauc Jang Jisunga. Viņai mugurā violets džemperis un balti svārki. Uz galvas VR ierīce ar acenēm, kas aizsedz pusi sejas. Sieviete nedroši pasper pāris soļus uz priekšu, un tajā brīdī telpa pārvēršas. Zaļajā istabā parādās koki, krūmi, ir redzams dārzs. No horizonta puses šurpu skrien maza meitenīte un sauc: “Māmiņ!” Janga izstiepj rokas un mēģina viņai skrējienā pieskarties. “Kur tu visu laiku biji?” jautā meitene. Pēc tam turpina: “Es gribu tevi, mammu! Man tu visu laiku pietrūksti!” Raudādama Janga taisnojas un neskaitāmas reizes apgalvo, ka viņai arī meitas ļoti pietrūkstot, ka viņa par savu bērnu domājot katru dienu. “Cik tu esi skaista, mīļo bērniņ,” viņa saka, neveikli un bikli pieskaroties ar plaukstu meitas ķermenim. Šī tikšanās ir dokumentēta Dienvidkorejā 2020. gadā un faktiski ir epizode no filmas “Sastapt tevi”. Tobrīd bija pagājuši trīs gadi kopš meitas nāves. Jangas meita bija mirusi septiņu gadu vecumā.
/nginx/o/2018/08/13/11192861t1h743d.jpg)