Noskaties ⟩ Pelna no 3000 līdz 70 000 mēnesī: kā ierobežos atlīdzību valsts uzņēmumos? (4)

Kā Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” pastāstīja Edgars Rinkēvičs, viņa nolūks nav ietekmēt topošā “Latvijas sabiedriskā medija” valdes locekļu konkursu. Taču, ja Saeima atbalstīs prezidenta rosinātos likuma grozījumus, tad arī viņu atalgojums tiks iesaldēts.

Valstij pieder kapitāla daļas 74 uzņēmumos. 62 no tiem – pilnībā, un tur likums ierobežo valdes locekļiem maksimālo atlīdzības robežu. Tā būtu vidējā darba samaksa valstī, kas ir reizināta ar 10. Tātad griesti šobrīd ir ap 15 tūkstošiem. Tas gan neskaitot prēmiju. Valdes priekšsēdētājs drīkst saņemt par 10% vairāk.

Raidījums “de facto” ielūkojās dažās no amatpersonu deklarācijām par 2023. gadu. Piemēram, “Latvenergo” vadītājam Mārtiņam Čakstem pērn samaksāti 200 tūkstoši eiro. Vēl četriem valdes locekļiem atlīdzība ir bijusi ap 15 tūkstošiem eiro. Komentēt atalgojumu un iespējamo valsts vēlmi to iesaldēt “Latvenergo” vadība nevēlējās. “Šobrīd atturēsimies no komentāriem. Kad būs konkrēti lēmumi, tad varam iesaistīties,” raidījumam uzrakstīja “Latvenergo” Komunikācijas direktors Andris Siksnis.

“Latvijas Valsts mežu” vadītājam Pēteram Putniņam pērn maksāts ap 13 tūkstošiem mēnesī, vienam no valdes locekļiem – Mārim Kuzminam – ap 17 tūkstošiem. “Augstsprieguma tīkla” vadītājai Guntai Jēkabsonei pērn maksāja aptuveni 14 tūkstošus mēnesī, trim valdes locekļiem – aptuveni 11,5 tūkstošus.

Atlīdzības apmēru valsts uzņēmumu valdēm nosaka vai nu padome, vai nu kapitāldaļu turētājs, kas ir kāda ministrija vai iestāde. Aprēķins balstās uz salīdzinājumu ar atalgojumu privātajā jomā. Un ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. “Likumā ir noteikta tikai maksimālā robeža, ko nedrīkst pārsniegt, bet kādā veidā tiek pieņemts lēmums, tas ir katra šī lēmuma pieņēmēja atbildībā,” teica Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne.

Taču uzņēmumos ar privāto kapitālu atlīdzības augstākā robeža vairs nav spēkā. Tieši tāpēc atalgojuma līderos jau ilgstoši ir uzņēmumu “airBaltic” un “Tet” vadība. “Tet” vadītājs Uldis Tatarčuks pērn mēnesī ir saņēmis ap 21 tūkstoti eiro, valdes locekļi - 15 un 13 tūkst. eiro. “Komercnoslēpuma apsvērumu dēļ “Tet” nevar sniegt detalizētu informāciju par valdes locekļu vai citu darbinieku atalgojumu un tā noteikšanas principiem,” tā raidījumam paziņoja “Tet” preses sekretāre Laura Jansone.

Asās diskusijās ierautā uzņēmuma “airBaltic” vadītājs no neērtiem jautājumiem nevairījās. Viņš vada lidsabiedrību kopš 2011. gada. Pēc paša vārdiem, atnāca, lai atgrieztu “tehniski bankrotējušu uzņēmumu pie peļņas”. Pēdējos trīs gadus saņēma ap 70 tūkstošiem mēnesī un uzskata, ka pelnīti.

Intervijā “de facto” Martins Gauss teica: “Es vadu starptautisku aviokompāniju. Es neesmu Latvijas pilsonis, esmu no Vācijas. Man ir 34 gadu pieredze aviācijā, un man ir veiksmīga pieredze aviokompāniju vadīšanā. Tā veidojas atalgojums. Taču Latvijā nav ar ko salīdzināt, jo Latvijā vai Baltijas valstīs nav citas starptautiskas aviokompānijas kā airBaltic, tāpēc, iespējams, tā ir unikāla situācija. Ja paskatāmies uz manu kolēģu algām citās aviokompānijās Eiropā, tad tās tur ir daudz lielākas.” Tomēr kopš brīža, kad lidsabiedrība sāka saņemt kovida laika atbalstu, Gausam vairs neizmaksā nekādus bonusus. Viņš atcerējās, ka agrākos gados ir saņēmis 1,3 miljonus eiro gadā, tagad – ap 850 tūkstošiem eiro.

Gausa atlīdzības noteicējs stāsta, ka līgumu ar Martinu Gausu ir saņēmis “mantojumā” no saviem priekšgājējiem. Tagad Gauss ir apstiprināts amatā līdz 2026. gada beigām. Vai, ņemot vērā situāciju lidsabiedrībā, viņa alga ir adekvāta? Padome saka – jā. “No vienas puses, protams, uz to valsts ieguldījumu fona liekas, ka šī nauda ir liela,” atzina “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. “Bet, ja mēs skatāmies uz kopējo [situāciju], kur mēs varētu dabūt labu atbilstošu speciālistu vietā, tad es teiktu, ka mums būtu jāmaksā, iespējams, pat kaut kādos gadījumos vairāk.”

Citās noskaņās par Gausa devumu izsakās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS): ”Mēs skatīsimies, kādā veidā “airBaltic” tiek galā ar saviem biznesa plāniem, saviem izaicinājumiem, ko viņi paši ir uzlikuši, kur ir jābūt sasniegtiem rezultātiem. Ja šie rezultāti tiek sasniegti, tā ir viena situācija. Ja netiek sasniegti, tā būs pilnīgi cita situācija, un, ļoti iespējams, tā vairs nebūs diskusija par atalgojuma apmēru.”

Pamatproblēma nav tā, cik saņem valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļi.

Pamatproblēma ir tā, ka lielākā daļa amatu padomēs ir absolūti lieka un būtu likvidējama pat ne tieši atalgojuma radīto izdevumu dēļ, bet tāpēc, ka šo amatu eksistence traucē efektīvi pārvaldīt…

— Guntars Vītols (@guntarsv) September 8, 2024

Ne mazāk spraiga diskusija, pateicoties Valsts prezidenta iesaistei, izvērsās ap Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM), kam būs jāsāk darbs nākamgad, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. Pirms mēneša kļuva zināms, ka valdes priekšsēdētājam par darbu maksās 10 141 eiro, bet valdes locekļiem – 9 219 eiro. Publiski izskanēja sašutums par tik lielu atalgojumu.

Kā skaidroja SEPLP, aprēķina formula tika izmantota saskaņā ar Valsts kancelejas vadlīnijām. Tik lielu lēcienu – gandrīz dubultojot esošo valdes locekļu atlīdzību – nosaka atalgojuma celšana privātajā sektorā – piemēram, pērn valdes priekšsēdētājiem par 9,2%, valdes locekļiem – 12,6%. Turklāt apvienotais uzņēmums vairs nebūs vidēja izmēra, bet liels – ar 800 darbiniekiem un 70 miljonu budžetu.

SEPLP vadītājs Jānis Siksnis min arī saturiskus izaicinājumus: “Šobrīd ir viena māja un otra – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Gan fiziski, gan savā domāšanā. Tas būs milzīgs izaicinājums, pirmais, kas viņiem būs jāizdara pirmā pusgada vai apmēram laikā, ir administratīvās struktūras - salikt juristus, finansistus, lietvežus, personālvadību vienā struktūrā. Šī struktūra ir jāizveido efektīva.”

Par pamatu LSM valdes locekļa atalgojuma aprēķinam kalpo bāzes atalgojums jeb tas, cik vidēji saņem valdes loceklis tikpat lielā privātajā uzņēmumā. Šo vērtību nosaka darba tirgus pētījumu kompānija “Figure Baltic Advisory”. Klāt pielika 10 % par sarežģītu mērķi vidēja termiņa stratēģijā un vēl 5% - par reformām, tostarp veidojot vienoto atalgojuma sistēmu un izlemjot par Zaķusalas ēkas likteni. 20% noņēma, jo medijs pārtiks no valsts naudas. Bāzes vērtība ir komercnoslēpums, taču, zinot iznākuma summu, nav grūti aprēķināt, ka privātajā jomā par līdzīgu darbu maksā par nepilniem pieciem simtiem eiro vairāk.

Tiesa, tie nav mediji, jo tik lielu mums nav. Bet uzņēmuma vadības pienākumi ir salīdzināmi pilnīgi visās jomās, uzskata darba tirgus pētnieki. “Es teiktu, Latvijas sabiedriskajam medijam, iespējams, būtu vēl papildus slogs, jo tas viss notiek prožektoru gaismā”, atzina “Figure Baltic Advisory” vadošā konsultante Anta Praņēviča.

Šobrīd valdība gatavo lēmumu par to, lai valsts un pašvaldību uzņēmumos algu fondu neceltu vairāk par 2,6%. Paralēli par likumdošanas iniciatīvu iesaldēt atalgojumu tikai valžu un padomju locekļiem uz 2 gadiem nepelnošajos valsts uzņēmumos ir paziņojis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Uz jautājumu, vai šis solis varētu nobremzēt izsludināto sabiedriskā medija konkursu, kurā kandidāti jau piesakās uz līdz šim piedāvāto atalgojumu, Edgars Rinkēvičs atbildēja, ka viņa mērķis nav ietekmēt esošo atlases gaitu. Bet gan, lai ar Saeimas atbalstu visiem būtu “skaidri spēles noteikumi”. “Apvienotais medijs sāks darbu saskaņā ar likumu no nākamā gada 1. janvāra. Manā izpratnē likumam arī jāstājas spēkā no 1. janvāra. Varbūt mazliet ātrāk, ja Saeima lems, varbūt mazliet vēlāk. Tas ir Saeimas ziņā. Es aicināšu konkrētu datumu noteikt. Un tas tādā gadījumā būtu skaidrs spēles noteikums tiem, kas varbūt ir sacerējušies uz šo manā izpratnē diezgan lielo algu,” raidījumam “de facto” sacīja Edgars Rinkēvičs.

Pagaidām nav līdz galam skaidrs, kādi tieši statistikā balstīti dati ir prezidenta iniciatīvas pamatā. No Rinkēviča vārdiem izriet, ka viņa rīcībā ir anonimizēti dati, kas uzrāda lielu atalgojuma diapazonu slimnīcu valdes un padomes locekļiem. Tostarp prezidenta uzmanību ir piesaistījusi kāda augstākā līmeņa darbinieka atlīdzība kādā no slimnīcām, kas 2022. gadā pārsniedza 26 tūkstošus eiro mēnesī. “Citos gadījumos šogad es redzu 10, 12, 6 [tūkstošus]. Tad ir jautājums, kas tās ir par algām un kā tās konkurē iepretim vai nu plašākam privātam sektoram, vai privātas medicīnas [iestādēm],” teica prezidents, piebilstot, ka šādi skaitļi liecina par lielu nevienlīdzību. Raidījumam “de facto” nav izdevies iepazīties ar minētajiem datiem un arī pārliecināties par to, ka kādā veselības iestādē būtu tāda atalgojuma izmaksa.

Likums, kuru Valsts prezidents vēlas grozīt, jau divus gadus ir iestrēdzis saskaņošanā. Tajā ierosināti uzlabojumi un precizējumi 85 pantos. Tostarp – valsts kapitālsabiedrību sadalījums komerciālos, no valsts atkarīgos komerciālos un no valsts atkarīgos nekomerciālos.

Kā savā pētījumā pirms trim gadiem norādīja “PricewaterhouseCoopers juristi, arī atalgojumam vajadzētu būt atšķirīgam. Proti, ja valsts uzņēmums dzīvo no valsts naudas, tad prēmija var būt ierobežota divu mēneša atlīdzību apmērā. Bet, ja galvenais uzņēmuma mērķis ir nopelnīt, tad šī mērķa sasniegšanai vajag lielāku bonusu. “Ļoti daudz kapitālsabiedrības ir piemērotas, lai dotos uz eksportu. Lai radītu vēl pienesumu Latvijas tautsaimniecībai caur eksportu. Un šajā situācijā nu kā mēs varam atrast vadītāju, kas būtu gatavs apgūt ne tikai Baltiju, bet nu kaut vai Poliju, vai Skandināviju, ja viņa atlīdzība un atalgojums ir bāzēts uz pašreizējā modeļa. Mērķi ir viegli sasniedzami. Un lielāku prēmiju nevar dabūt tāpēc, ka likums to neparedz,” tā raidījumam atzinis vecākais vadītājs zvērinātu advokātu birojā “PwC Legal” Māris Butāns.

Par gausu ieteikumu ieviešanu pēc revīzijas 2020. gadā, kurā vētīts valsts uzņēmumu atalgojums, runā arī Valsts kontrole. Viens no ieteikumiem skāra nepieciešamību stiprināt Pārresoru koordinācijas centru, lai veiksmīgāk novērstu pārkāpumus valsts uzņēmumu valdes locekļu atlīdzības piemērošanā. Tā vietā tas ir likvidēts un iekļauts Valsts kancelejas struktūrā. “Bet nu mēs redzam, ka šo gadu gaitā mums ir nevis pēc Valsts kontroles ieteikumiem stiprināts šis uzraudzības mehānisms, bet īstenībā jau tagad Pārresoru koordinācijas centrs ir reorganizēts. Tādā formātā, kādā ieteikums ir sniegts tajā laikā, šobrīd tas ir zaudējis aktualitāti. Bet problēmas acīmredzot turpina pastāvēt,” tā noslēdza Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.