Noskaties ⟩ Trūka drosmes vai kompetences? Valsts aizvien nav izbeigusi saistības ar “Igati” par robežbūvi

Austrumu robežas būvēšanu sāka forsēt pirms desmit gadiem (drīz pēc notikumiem Krimā). Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. 2015. gadā tika noslēgta vienošanās ar ceļu būvsabiedrību “Igate”. Tā četru gadu laikā uz robežas ar Krieviju uzbūvēja 99 kilometrus žoga, kā arī laipas, caurtekas, tiltus un šķeldas patruļtakas. Par izdarīto valsts samaksāja 17 miljonus eiro, bet līdz pilnīgai pabeigšanai ieturējumos stāv aptuveni 800 tūkstoši eiro.

Būvdarbi pilnībā apstājās 2019. gada septembra sākumā, kad aizturēja būvuzraugu, kā arī Valsts robežsardzes un “Igates” darbiniekus. Krimināllieta pa šo laiku nonākusi līdz tiesai. Bet ko iesākt ar pusratā palikušo līgumu un jau izbūvēto apjomu, Iekšlietu ministrija ilgstoši nogaidīja.

“Iemesls tam bija būvniecības procesa dalībnieku iztrūkums, jo gan būvuzraugs, gan autoruzraugs 19. gadā vairs nebija iesaistīti šajā procesā. Un objekta nodošana ekspluatācijā ir iespējama tikai un vienīgi, ja ir visi būvniecības procesa dalībnieki. Tika veikti pasākumi, lai šajā laikā šos dalībniekus nodrošinātu,” sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

2023. gada vasarā Latvijas Krievijas robežas izbūvi uzticēja vadīt “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Piesaistot vairākas būvkompānijas un pat nacionālos bruņotos spēkus, uzņēmums sola lielāko daļu žoga uz Latvijas Krievijas robežas izbūvēt līdz šā gada beigām, uz nākamo atstājot vien sarežģītākos posmus nepilnu 30 kilometru garumā. Taču tas arī nozīmē, ka strauji tuvojas brīdis, kad beidzot jāizšķiras, ko iesākt ar “Igates” uzbūvēto, un kā to pieņemt ekspluatācijā. Pērn decembrī tam pieņēma pat speciālus likuma grozījumus.

“Ar šo likumprojektu tiek noteiktas valsts tiesības vienpusēji atkāpties no tādām saistībām, kas nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, kuru neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses,” uzstājoties Saeimas sēdē 2023. gada 14. decembrī un aicinot balsot par likumprojektu, teica Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS).

“Igates” veikto darbu atbilstība pasūtītāja prasībām uz Latvijas un Krievijas robežas ir iztiesāšanā esošās krimināllietas centrā - par nepietiekamu žoga stieples diametru, par tiltu un caurteku risinājumiem un par šķeldas taku izbūvēšanu koka laipu vietā.

Lai arī jau kopš decembra likuma grozījumi ļauj valstij vienpusēji izbeigt saistības, tas vēl nav noticis. “Valsts nekustamie īpašumi” sākuši tomēr sarunas par iespējamu vienošanos.

“Iemesli ir vairāki - viens ir, lai varētu izbūvēt žogu esošajos termiņos, ko ir noteikusi valdība. Un otrs ir - mēs noteikti arī vērtējam saimnieciski racionālāko un izdevīgāko variantu, kas, mūsuprāt, pēc aprēķiniem būtu, ja mēs turpinām esošo defektu novēršanu ar iepriekšējo būvnieku jeb “Igate”. Līdz ar to šie ir divi būtiski faktori, kas tiek ņemti vērā. Ja mēs analizējam iespējamo līguma izbeigšanu, šis ir viens no scenārijiem, bet šis nav prioritārais scenārijs. Tāds variants noteikti pastāv, ja netiks panākts kopsaucējs ar “Igati”,” skaidro “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ līdz risinājumam tagad cer tikt mēneša laikā. Bet, lai vienotos, būs jānosaka, kas savulaik ticis izdarīts, bet kas pa šo laiku ir nolietojies, bet kas nav izdarīts. Pirmais audits gan veikts jau pēc notikumiem 2019. gada septembrī. “Jā, nekavējoties pēc tiem notikumiem, kas norisinājās attiecīgi 19. septembrī, šī procesa uzsākšanai tika pasūtīts audits, lai tajā brīdī, domājot par to, ka šī procesa novešana līdz galam būs jāpaveic pašu spēkiem, iesaistot Nodrošinājuma valsts aģentūru,” sacīja Trofimovs.

Iekšlietu ministrija līgumu nelauza, jo - pēc amatpersonu teiktā, var secināt, ka tai pietrūcis kompetences un zināšanu, lai to izdarītu. Vēlme to darīt gan esot bijusi. “Ja mēs nonākam līdz decembrim, tad tas saistās acīmredzot ar “Igates” pretošanos un tika pieņemts likums, jo laikā, kad es jau biju iekšlietu ministrs, tas notika tādā normālā atmosfērā - izvērtēšana notiek un visi tur piedalījās, protams, ka mēs neviens netikāmies ne ar “Igati”, ne ar kaut kādiem citiem, un neuzklausījām, tie visi bija eksperti,” saka bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Daļa uzbūvētā ieaugusi zālē, bet citviet uzbūvēto lieto. Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts saka, ka “robeža ir jāsargā un infrastruktūra ir jālieto. Attiecīgi, protams, kā no būvniecības viedokļa process ir sākts, process ir jānoslēdz. Ja ir uzbūvēts atbilstoši, tātad ar nodošanu ekspluatācijā, novēršot kādus trūkumus. Ja absolūti neatbilstošs, tad, iespējams, jādemontē, jānojauc.”

Piemēram, Valsts kontroles ziņojumā 2020. gadā bija norādīts, ka izbūvēto šķeldas taku sadalīšanās laiks ir no trim līdz pieciem gadiem. “Valsts nekustamie īpašumi” uzsākuši atkārtotu auditu, kas vēl nav pabeigts. “Jā, nu pašlaik jau mēs joprojām vērtējam faktisko situāciju dabā, kas ir izbūvēts vai nav izbūvēts,” saka VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Igates” pārstāvji intervijai nepiekrita. Uzņēmums rakstiskās atbildēs norāda uz to, ka jau no 2019. gada vēlējušies un bijuši gatavi sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, lai izbūvēto nodotu ekspluatācijā. “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””: “Sabiedrība var apstiprināt, ka, kopš brīža, kad jaunu tiesību aktu izstrādes rezultātā atbildība par infrastruktūras izbūves uz valsts robežas ir nodota VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, ir organizētas darba grupas un to ietvaros notikušas vairākas sanāksmes ar mērķi rast tiesisku risinājumu izbūvētās infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā. Diemžēl līdz pat šim brīdim nekādas vienošanās par šo jautājumu nav panāktas. (..)”

Minētajā krimināllietā apsūdzības par krāpšanu lielā apmērā celtas būvuzraugam Valērijam Blusam, “Igates” vadītājam Mārim Peilānam un projektu vadītājam Kasparam Macānam, bet robežsardzes darbiniekiem Uldim Zemmeram un Jolantai Ķikutei - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Peilāns un Macāns apsūdzēti arī par kukuļa nodošanu valsts amatpersonai, bet Ķikute – par kukuļa pieņemšanu.

Kurzemes rajona tiesa krimināllietas izskatīšanai saplānojusi laiku līdz nākamā gada beigām, cerot šai laikā izskatīšanu pabeigt. Pēdējā laikā sēdes vairākkārtīgi atliktas tiesājamā būvuzrauga Blusa slimības dēļ – viņš atrodas slimnīcā un sēdēm nevar pieslēgties arī attālināti.

Prokuratūra kā valstij nodarīto mantisko zaudējumu pieteikusi 10 miljonus eiro – būtībā par visām pozīcijām, kur faktiski izbūvētais nav sakritis ar sākotnēji projektā prasīto.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka arī iepriekš būvēto žogu varēs izmantot robežapsardzībā, tikai tas jāpapildina ar kamerām, sensoriem un mākslīgā intelekta risinājumiem. “Tā kā faktiski, ņemot vērā, ka šogad ir plānots pabeigt žogu uz sauszemes, uz visas Krievijas Federācijas robežas, ar nelielo šo posmu mitrajās zonās līdz nākamā gada oktobrim, tad mēs runājam par to, ka šis elements ir tas, ar ko mēs patiesi varam lepoties reģionā. Jo, ja mēs salīdzinām to praksi, kas šobrīd ir Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, tad viņa ir ļoti dažāda. Ja somi tikai plāno šīs aktivitātes, igauņiem arī ir virkne dažādu tiesvedības procesu, bet viņiem arī stipri īsāka robeža. Lietuvā izbūvēja ļoti labu žogu, ko mēs ņemam par paraugu, bet tā atstāja patrulēšanas infrastruktūras izveidi vēlāk,” uzsver Trofimovs.