/nginx/o/2024/09/08/16345942t1h4f91.jpg)
Rīgas centrs jau vairākus gadus ir pamiris. Vienīgās laika pavadīšanas iespējas Vecrīgā ir kafejnīcu un restorānu apmeklēšana, ar ko ir par maz kā tūristiem, tā rīdziniekiem. Šogad Rīgas dome ķērās pie situācijas labošanas un pasūtīja lielformāta mākslas un dizaina objektus. Trīs arī šovasar uzstādīti. Raidījums “Nekā Personīga” atklājis, ka diviem objektiem konkursa dokumenti un līgumi ir pieejami, bet objekts Līvu laukumā ierīkots ārpus konkursa.
Šopavasar Rīgas dome paziņoja par plānu atdzīvināt Vecrīgu, tam vēlējās atvēlēt 1,6 miljonus eiro. Plāns paredzēja vairāk soliņu un zaļumu, kultūras un sporta pasākumus, kā arī izvietot četrus lielizmēra mākslas objektus.
Jānis Krievkalns, RD IKSD Pilsētvide mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs:
“Par šo plānu saruna sākās pagājušā gada rudenī - pirms budžeta plānošanas. Ar plānu nāca klajā pilsētas arhitektu dienests. Tā doma bija – Vecrīga nīkuļo, uzņēmējdarbība nīkuļo, tūristiem īsti nav, ko darīt.”
Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore un kritiķe:
“Praktiski Vecrīga Rīgas iedzīvotājiem ir nolaupīta, neviens Rīgas iedzīvotājs vairs normāli uz Vecrīgu neiet. Vecrīga ir tagad domāta tūristiem.”
Rīgas dome Vecrīgas atdzīvināšanai budžetā atrada miljonu. Pusi ieplānoja tērēt mākslas objektiem. Kad martā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludināja metu konkursu, summa jau bija sarukusi līdz 400 tūkstošiem: 115 tūkstoši instalācijai 11.Novembra krastmalā, 165 tūkstoši Doma laukumā, 62 tūkstoši Līvu laukumā, 58 tūkstoši Reformācijas laukumā pie Pēterbaznīcas. Par to objekti bija jāizgatavo, jāuzstāda un rudenī jānovāc. Budžeta iespējas māksliniekiem bija zināmas.
Mākslas objektu skices vērtēja komisija, kurā darbojās arī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kam ir pieredze gan starptautiskos konkursos, gan vides objektu veidošanā.
Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore un kritiķe:
“Žūrijā tika aicināti piedalīties nozares eksperti gan no mākslas, gan arhitektūras sfēras, gan, piemēram, Santa Hirša, kas ir viena no prominentākajām mākslas teorētiķēm, cilvēkiem, kas analizē mākslas procesus, gan Evita Goze, kas pārstāv institūciju KIM, kas daudz nodarbojas ar mākslas procesiem un mākslas projektu īstenošanu, Mārtiņš Zvirbulis, kas pats ir mākslinieks un veidojis ļoti lielus objektus un var profesionāli izvērtēt šādu objektu veidošanu, Evelīna Ozola, kas pārstāv pilsētas arhitektu biroju.”
Konkursa mērķis bija radīt mākslas un dizaina objektus, kas ir gan skaisti, gan arī funkcionāli. Rīgas dome saņēma 21 piedāvājumu. Divās no četrām vietām žūrija pirmo vietu nepiešķīra nevienam.
Doma laukumā uzvarēja apvienības "Lightfoot" projekts "Kopā pie Doma". Tam jau ir slikta slavai, jo objektā uzstādītās šūpoles izrādījušās nedrošas bērniem. Tagad kustīgās daļas ir nostiprinātas un vietu iecienījuši tūristi, kas te atpūtina kājas un slēpjas no saules. Projekts maksāja 165 tūkstošus eiro, tieši tik, cik dome plānoja.
Krastmalā piedāvājumus žūrija novērtēja visaugstāk, tur četri darbi saņēma augstas atzīmes. Uzvarēja mākslinieka Andra Eglīša un biroja "Savvaļa" "Laika upes liecinieki". Izklaides kuģīša kapteinis stāsta, ka tūristi un garāmgājēji regulāri izmanto objektu atpūtai. Pašam gan izveidotais darbs nepatīk. Darbs izmaksāja 115 tūkstošus eiro - tik, cik dome budžetā bija atvēlējusi.
Otrajā vietā palika arhitektu "Sampling" iecere "Trīs paviljoni".
Liene Jākobsone, Arhitektu biroja "Sampling" vadītāja:
“Izvēlējāmies to sākotnēji, kurai mūsu izpratnē bija visvērienīgākais mērogs, jo mēs primāri esam arhitektu birojs, taču konkursā varēja piedalīties dažādu radošo profesiju pārstāvji - dizaineri, mākslinieki, arhitekti - un tā tas arī notika. Tur mums prasījās kaut kas tāds augstāks, ko var redzēt arī no ūdens puses, pat pretējās puses un kas pat papildinātu siluetu. Sākotnējā piedāvājumā mēs bijām iekļāvuši trīs tornīšus, kas viens otru papildinātu tā kā tāds ansamblis.”
“Sampling” trīs torņu projektu samazināja, un tas parādījās Līvu laukumā. Žūrijā gan bija diskusijas, vai projektu var tā vienkārši pārcelt no krastmalas uz Līvu laukumu.
Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore un kritiķe:
“Tur bija šis konteksta moments. Eglītim bija objekti, kas izskaloti no Daugavas, un atkal tornīši, tā kā viņi bija savā ielas galā ar konkrētu atsauci uz konkrētu arhitektūras elementu, tā kā tādi Rīgas tornīši ar skatu pret Daugavu. Un mums bija diskusija, vai viņi ir izņemami no šī konteksta vai tomēr nav.”
Doma laukuma un krastmalas objektu tapšanai var izsekot - par tiem ir sludināti iepirkumi, ir atrodami līgumi. Par “Sampling” paviljonu Līvu laukumā dokumentu nav.
Jānis Krievkalns, RD IKSD Pilsētvide mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs:
“Tas ir zemsliekšņa iepirkums, kuram ir attiecināma pilnīgi cita iepirkuma procedūra, tas ir izņēmuma ziņojums.
Mēs sapratām, ka mēs tomēr varam paspēt šovasar paspēt vēl kaut ko arī Līvu laukumā izdarīt, un mums ir tiesības realizēt metu, ko mēs esam ieguvuši savā īpašumā, un to mēs arī izdarījām. Tā ir procedūra, kas notika ārpus metu konkursiem.”
Metu konkursa nolikumā objektam šajā vietā bija paredzēti 62 tūkstoši eiro. Domes departaments ar “Sampling” noslēdza līgumu par 41 300 eiro. Tas ļāva nerīkot iepirkuma procedūru un nepubliskot līgumu, jo publisko iepirkumu likums paredz vienkāršotu kārtību, ja summa ir zem 42 tūkstošiem eiro.
Liene Jākobsone, arhitektu biroja "Sampling" vadītāja:
“Žūrija mums mutiski atzinīgus vārdus veltīja, es tā saprotu, ka tika meklēts veids un legālais ietvars, lai tas varētu notikt. Tas, ka mēs beigās viņu realizējām mazākā apjomā un par ievērojami zemākām izmaksām, tas tā bija, tas bija tas kompromiss, uz ko mēs izgājām. Mēs, protams, varējām arī nepiekrist šim variantam. Par cik, kā jau visiem radošiem cilvēkiem, pašu darbs ir mīļš un tuvs un mums tā Rīgas pilsētvide rūp, tad mēs, bez šaubām, ļoti priecājāmies par piedāvājumu vismaz kaut kādā formātā turpināt darbu.”
NP: Jūsuprāt, tas bija pareizi darīts vai varbūt vajadzēja atsevišķu mini konkursu no pārējiem darbiem? Vai no tāda caurspīdīguma un atklātības viedokļa tas bija pareizi?
Liene Jākobsone: Man ir grūti komentēt, vai juridiski tur viss ir korekti, jo es neesmu juriste un es tik smalki nepārzinu tās nianses. Es paļaujos uz to, ka domē ir attiecīgie speciālisti.
Tāpat kā pārējās instalācijas, paviljonu rudenī demontēs un pavasarī atkal uzstādīs pilsētvidē. Kamēr krastmalas un Doma laukuma objekti atgriezīsies tajās pašās vietās, Līvu laukuma darbu pašvaldība apsver pārvietot uz kādu parku.
Speciālisti ir priecīgi, ka pilsētā ir iniciatīva kļūt atvērtākai un pievilcīgākai arī dizainā, tomēr atzīst, process ir haotisks. Viņuprāt, pilsētai būtu vajadzīgs kurators gan attiecībā uz lieliem objektiem, gan ikdienišķiem dizaina objektiem, piemēram, svētkos.