IZM komentē skolu tīkla reformas gaitu (1)

Valdība pērn novembrī apstiprināja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā". Skolu tīkla reformas īstenošanā bez IZM iesaistītas arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija (FM), Kultūras ministrija (KM), Veselības ministrija un Zemkopības ministrija.

IZM sagatavotajā valdības vēstules projektā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai norādīts, ka ministrijas vērtējumā 15 no kopumā 17 uzdevumiem ir izpildīti.

Piemēram, kopā ar profesionālās izglītības iestādēm ir veikts izvērtējums, lai identificētu iespējamo papildu kapacitāti izglītojamo skaita pieaugumam. Secināts, ka profesionālās izglītības iestāžu tīkla kapacitāte, tostarp dienesta viesnīcu, vēl nav nav sasniegusi maksimumu, un izglītojamo īpatsvaru var palielināt. Tāpat analizēti cēloņi, kāpēc izglītojamie priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un izstrādāti atbilstoši preventīvie pasākumi.

IZM arī izstrādājusi vadlīnijas pašvaldībām par dažādiem izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem.

Sadarbībā ar pašvaldībām izveidots apkopojums par pašvaldību izglītības ekosistēmām, nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku. Katrai izglītības iestādei veiktas arī datos balstītas izglītojamo skaita prognozes pēc trīs līdz pieciem mācību gadiem, lai izvērtētu tās ilgtspēju un atsevišķos gadījumos paredzētu rīcības, kas stiprinātu izglītības kvalitāti, norāda IZM.

Tāpat identificētas nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras un pašvaldību ceļu infrastruktūras attīstībai, skolēnu autobusu iegādei un citām vajadzībām, akcentē ministrijā.

Pašvaldību vajadzības "detalizēti apkopotas" informatīvā ziņojumā "Par pašvaldībām ar 2025.gadu nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem", kas vēl nav nodots publiskai apspriedei. Šo vajadzību īstenošanai VARAM rosinājusi izveidot Nacionālo reģionālās attīstības fondu, lai atbalstītu pašvaldības valstiski nozīmīgu reformu īstenošanā, tai skaitā izglītības tīkla sakārtošanai 2025.-2026.gadā.

Fonda ietvaros paredzēts, ka prioritāri finansējumu saņemtu tās pašvaldības, kuras domes lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu pieņēma līdz šī gada 31.maijam. Īpaši nosacījumi būšot paredzēti pašvaldībām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Tie atvieglos investīciju saņemšanu, teikts vēstules projektā.

Savukārt FM iesniegusi priekšlikumu atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, ko plānots nostiprināt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā. Par plānotajām izmaiņām vēl turpinoties sarunas ar sociālajiem partneriem.

Tāpat IZM izstrādājusi finansēšanas modeli "Programma skolā", uzsverot, ka tas ir validēts visās pašvaldībās un pārrunāts ar sociālajiem partneriem. Vēstules projektā kā modeļa ieviešanas termiņš nosaukts 2025.gada 1.septembris. Taču, kā vēstīts, pašlaik vēl nav zināms, vai modeļa ieviešana netiks pārcelta, jo tam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta.

IZM kopā ar KM tika uzdots izvērtēt esošo finansēšanas modeli profesionālās ievirzes izglītības programmām un interešu izglītības programmām. Secināts, ka pedagogu slodžu sabalansēšanas nolūkos neesot vajadzības pēc jauna finansēšanas modeļa izstrādes. Tā vietā veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu darba samaksu, kas paredz turpināt balansēt slodzes arī profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem.

IZM veikusi pedagogu amatu analīzi, kā arī izvērtējusi katram nepieciešamo kvalifikāciju un pienākumus, kas iekļaujami amata aprakstā. Esot izstrādātas arī rekomendācijas atalgojuma principu noteikšanai visām pedagogu grupām un atalgojuma sistēmas pilnveidošanai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ar diferencēto pieeju pedagogu darba samaksai IZM plāno iepazīstināt 2025.gada pavasarī.

IZM arī esot izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs četrās klašu grupās. Tikšot arī aprakstīti kritēriji, atbilstoši kuriem noteiks skolas, uz kurām neattiecinās minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu vai attiecinās citus kritērijus.

Tāpat esot izstrādāts arī Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai vispārējās izglītības iestādēs, turpinot pedagogu darba slodzes sabalansēšanu.

Atbilstoši vēstules projektam, tos bija paredzēts nodot publiskai apspriedei augustā. Taču vēl piektdien neviens no projektiem nebija pieejams Tiesību aktu portālā, novēroja aģentūra LETA.

Daļēji izpildīts uzdevums par nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, lai profesionālās izglītības iestādes varētu realizēt otrā posma pamatizglītības programmas. IZM skaidro, ka ir izvērtēta šo iestāžu kapacitāte pieaugošajam pieprasījumam, bet turpinās darbs pie profesionālās izglītības iestāžu tīkla pārklājuma un profesionālās izglītības piedāvājuma daudzveidības.

Lai arī IZM bija uzdots izveidot pirmspensijas vecuma izglītības darbinieku atbalsta programmu, šobrīd tas netikšot darīts, jo tā būtiski ietekmēšot valsts budžetu.

Aģentūras LETA rīcībā esoša jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija liecina, ka IZM piedāvā samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās.

Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9.klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.

Savukārt pieejamības skolās 10.-12.klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.

Ja skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotā teritorijā, valstspilsētā vai kādā no Pierīgas pašvaldību teritorijām, un tajā ir vismaz viena speciālā grupa, konkrētajā klašu posmā minimālo skolēnu skaitu varētu samazināt uz pusi. Proti, klašu posmā, kurā ir speciālā klase, būs jānodrošina vismaz 60 skolēni 120 skolēnu vietā.

Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9.klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.