Pēdējās nedēļas lasu informāciju par “airBaltic” aktualitātēm, skatos par to diskusiju raidījumus un, jo vairāk to daru, jo vairāk saprotu, ka neko nesaprotu. Skaidrs ir tikai viens – komunikācija pilnīgi visos līmeņos ir absolūta miskaste. Un vēl, protams, – neviens ne pie kā nav vainīgs. Tas viss vienkārši atgadījies pats no sevis, no zila gaisa. Kā jau vienmēr.
Nu labi, tātad ir tā kā skaidrs, ka plāns ir norakstīt kaut kādu pusmiljardu lielus zaudējumus. Tā esot vienkārši grāmatvedība – nosvītro to mīnus pusmiljardu un viņa vairs nav. Nezinu, kā citus, bet mani ļoti uzvelk valdības un “airBaltic” pārstāvju nepārtraukti atkārtotais, ka, parāda dzēšana nekādi nesamazina uzņēmuma vērtību.
Jo kāda te vispār var būt runa par vērtības samazināšanu? Vienkāršas grāmatvedības darbības rezultātā patiesībā taču šī vērtība tiek par pusmiljardu palielināta, ne tā? Bija pusmiljards mīnusā, bet te pēkšņi nav pusmiljarda mīnusā un vērtība nekādi nav izmainījusies?
Protams, es absolūti neko nesaprotu no ekonomikas, grāmatvedības vai pat uzņēmējdarbības. Bet, ja esmu Pēterim parādā 5000 eiro un viņš pasaka: “Labi, aizmirstam par šo, vari neatdot”, es taču esmu diezgan pamatīgs ieguvējs, vai ne? Un Pēteris ir zaudētājs.
Bet nacionālās lidsabiedrības gadījumā mums stāsta, ka viņiem vairs nebūs jāatdod pusmiljarda parāds un no tā burtiski nekas nemainīšoties. Vienkārši tiks nomainīti cipariņi uzņēmuma pamatkapitālā.
Kāpēc nevar skaidri un gaiši pateikt – šis 571 miljons ir pakāsts, to vairs nav iespējams atgūt, tāpēc aizmirstam par to. Nevis šī ir grāmatvedības darbība, kas pilnīgi neko nemaina, bet gan – šī ir grāmatvedības darbība, kuras rezultātā mēs visi samierināmies, ka šo naudu nav un nebūs iespējams atgūt. Nav taču tik sarežģīti.