Daudzi, tostarp arī tie, kas balsoja par galēji labējo partiju "Alternatīva Vācijai" (Alternative für Deutschland, AfD), nav aizdomājušies par Tīringenē un Saksijā notikušo vēlēšanu datuma simbolismu. Vai viņi atcerējās, ka 1939. gada 1. septembris bija Otrā pasaules kara sākums, kad nacistu karaspēks iebruka Polijā? Vai viņi zināja, ka 1930. gada septembrī nacisti pirmo reizi vēlēšanās ieguva ievērojamu balsu īpatsvaru (21%), turklāt tieši Tīringenes federālajā zemē, kur AfD ar vairāk nekā 30% balsu ieņēma pirmo vietu?

Šādas vēsturiskas atsauces, visticamāk, ir mazsvarīgas AfD vēlētājiem vai tiem, kas balso par Zāras Vāgenknehtas savienību (BSW) – prokrievisku, antiamerikānisku sociālistu kustību, kas apzināti ignorē Krievijas prezidenta Vladimira Putina armijas pastrādātās zvērības Ukrainā.

Rodas jautājums, vai tie, kas 1930. gadā balsoja par nacistiem vai komunistiem, saprata savas izvēles sekas, un tagad to pašu var jautāt par vāciešiem, kuri atbalsta AfD un BSW.

Abas ekstrēmistu partijas kopā ieguva gandrīz pusi balsu gan Tīringenē, gan Saksijā. Kā tas iespējams valstī, kas tik daudz cietusi no ekstrēmistu politikas un kur līdzīgi vēlētāju lēmumi pagātnē noveda pie masu upuriem un postījumiem? Vācijai būtu jābūt demokrātijas atdzimšanas paraugam – pierādījumam tam, ka nācijas var laboties un patiesi nopietni teikt: "Nekad vairs."