“Pat sačurāts matracis viņu neatturēja,” par lāča posta darbiem Mālupes pagasta bišu dravā stāsta zemnieks un bitenieks Juris Lasis. Vai ar lāčiem iespējams sadzīvot un cīnīties? Eksperts Jānis Ozoliņš komentē situāciju.

Saulainā septembra dienā apskatot savu bišu dravu, “Bitīšu” māju saimnieks Juris Lasis atklāja postažu. Lielais brūnais kārumnieks bija paviesojies dravā. Jurim tas nebūt nav pārsteigums, bet skāde un dusmas ir tāpat. “Nebija piecus gadus plosījies,” stāsta bitenieks. “Pēdas ap dravu gan šo gadu laikā biju redzējis, bet nekādu posta darbu gan nemanīja. ” Jura dravu Alūksnes novada Mālupes pusē lāči apciemojuši vienmēr, pirms desmit un vairāk gadiem bijuši pat tādi postījumi, ka Juris pieteicies kompensācijai.

Valsts mežu zinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš lāču niķus un stiķus pārzina samērā labi, apstiprina, ka lāči kā medus zagļi nav pasaka, bet realitāte. Viņš atzīst, ka to ierobežošanai tā īsti palīdz tikai viens līdzeklis, un tas pats vairāk der jaunajiem lāčiem, nevis rūdītajiem kārumniekiem. Un lāči, starp citu, nav vienīgie meža zvēri, kas lien pēc medus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X