Latvijā konstatēta miega trūkuma epidēmija: kāpēc tā ir bīstama?

“Termins “miega trūkuma epidēmija” precīzi raksturo mūsdienu sabiedrībā plaši izplatīto miega trūkuma un miega traucējumu problēmu. Mūsdienu dzīvesveids bieži vien paredz garas darba stundas, lielu stresu un saspringtu darba grafiku, kas negatīvi ietekmē miegam veltīto laiku. Spiediens būt nemitīgi produktīvam vai pieejamam noved pie tā, ka guļam arvien mazāk. Miegam traucē arī plaši izplatītā elektronisko ierīču lietošana, īpaši pirms gulētiešanas,” skaidro miega eksperte.

Bērziņa atgādina, ka tad, ja dodam priekšroku darbam vai citām aktivitātēm, nevis atpūtai, tas var novest pie miega deficīta. Nepietiekams miegs ietekmē arī mūsu fizisko un garīgo veselību, imūnsistēmu un kognitīvās funkcijas, kā arī ķermeņa svaru. “Slikta miega kvalitāte pasliktina imūnsistēmas spēju cīnīties ar infekcijām un vīrusiem, piemēram, ar saaukstēšanos vai gripu. Kalifornijas Universitātē, Sanfrancisko, veiktā pētījumā konstatēts, ka cilvēkiem, kuri naktī guļ sešas stundas vai mazāk, ir 4,2 reizes lielāka iespēja saslimt nekā tiem, kuri guļ vairāk nekā septiņas stundas,” skaidro Bērziņa.

Ievērojiet regulāru miega un nomoda režīmu pat brīvdienās

Bērziņa iesaka katru nakti censties miegam veltīt 7-9 stundas. Tomēr nesen veiktā aptauja par miega paradumiem liecina, ka 28 % Latvijas iedzīvotāju guļ tikai sešas stundas vai pat mazāk.

“Aptaujātie cilvēki atzīst, ka upurē miegu, lai skatītos filmas vai seriālus (24 % respondentu), izmantotu sociālos medijus vai pārlūkotu internetu (22 %) un strādātu vai mācītos (20 %). Starp galvenajiem nepietiekama miega iemesliem ir arī bažas par darbu un citiem pienākumiem (30 %), kā arī rūpes par bērniem vai citiem ģimenes locekļiem (20 %),” saka IKEA vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs.

Savukārt miega eksperte Bērziņa skaidro, ka mūsu organismam ir dabiski diennakts ritmi, kas ietekmē miega laiku. Daži cilvēki var labi funkcionēt ar nedaudz mazāk vai vairāk miega, un galvenais ir koncentrēties uz to, kā cilvēks jūtas un funkcionē dienas laikā. “Piemēram, “rīta cilvēki” jeb “cīruļi” var justies modrāki dienas sākumā un dot priekšroku agrākai gulētiešanai, savukārt “nakts pūces” var palikt nomodā ilgāk un pamosties vēlāk. Svarīgi ir nodrošināt, lai jūs naktī gulētu ieteicamās 7 līdz 9 stundas un lai jūsu miega grafiks atbilstu jūsu ikdienas pienākumiem un bioloģiskajām vajadzībām,” saka eksperte.

Pēc viņas domām, brīvdienās nevajadzētu gulēt ilgāk, lai atgūtu darba nedēļas laikā zaudēto miegu. Lai gan gulēšana brīvdienās var palīdzēt mazināt miega badu konkrētajā naktī, tā pilnībā nekompensē hroniska miega trūkuma sekas. Konsekvents miega režīms ir labvēlīgāks vispārējai veselībai, un pārmērīga gulēšana brīvdienās var izjaukt miega un nomoda ciklu un pasliktināt miega kvalitāti.

Celies! Laiks gulēt

“Daudziem cilvēkiem miegs saistās ar atpūtu un relaksāciju – patiešām, četri no pieciem aptaujas respondentiem uzskata, ka miegs ir būtisks veselībai, laimei un panākumiem. Tomēr citas atbildes liecina, ka patiesībā priekšroka bieži vien tiek dota pienākumiem vai izklaidēm. Tagad esam nonākuši situācijā, kad mums ir jāiestājas par miega nozīmi un jāatgādina cilvēkiem, ka labāka ikdienas dzīve sākas ar pietiekamu izgulēšanos naktīs,” saka Grīnbergs.

“Zinātniski fakti skaidri pierāda, ka miega trūkuma dēļ esam mazāk apmierināti ar dzīvi, biežāk pieļaujam kļūdas, mums ir grūtāk saprasties ar citiem cilvēkiem, komandas biedriem un klientiem. Tāpēc mums ir svarīgi runāt par miega nozīmi gan kā zīmolam, kas iestājas par labāku dzīvi mājās, gan kā darba devējam, kam rūp savi darbinieki un viņu darba un privātās dzīves līdzsvars,” saka IKEA pārstāvis.
 

* Par aptauju

Aptauju pēc IKEA pasūtījuma 2024. gada jūlijā veica Norstat, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.