Vietējie iedzīvotāji par Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā: "Skaņa kā sirēnai!" (3)

Vietējie iedzīvotāji izsaukuši policiju, un vēlāk notikuma vietā ieradušies arī Nacionālie bruņotie spēki. Iedzīvotāji militārpersonām palīdzējuši dronu atrast. Pēc tam, kad drons atrasts, cilvēki vairs klāt nav laisti.

Vietējais iedzīvotājs stāsta: "Redzēt neredzējām, tikai dzirdējām, kad uzsprāga. Spridzināja sestdien ap 22 vakarā. Viņš jau nokrita sestdienas rītā. Izklausījies tā, it kā kāds ar motociklu brauktu, un tad pēkšņi skaņa pazudusi. Tie, kas tur tuvāk dzīvo, bija piezvanījuši policijai, ka varbūt kāds ar motociklu nosities." To apliecina vēl kāda iedzīvotāja: "Skaņa bija tāda kā sirēna, vienā mirklī pazuda."

Kā pārliecinājās mediji, vieta tīrumā nav norobežota, redzama bedre, kas palikusi no sprādziena. Par notikumu liecina tikai izbraukātās sliedes tīrumā.

Atsaucoties uz drona nokrišanas vietai tuvumā esošo māju iedzīvotājiem, telekanāls TV3 vēstīja, ka sestdienas vakarā kārtībsargi vietējos brīdinājuši par to, ka gaidāms sprādziens, un ap plkst.22 notikusi eksplozija ar gaismas uzplaiksnījumu, kuru kāds iedzīvotājs arī esot nofilmējis. Pēc iedzīvotāju stāstītā, blīkšķis bijis pamatīgs. Vietā, kur it kā notikusi drona deaktivizēšana, tagad palikusi iespaidīga izmēra bedre, vēstīja TV3.

Video: Preses konference

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais bezpilota lidaparāts bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc nogāšanās drona kaujas galviņa nebija eksplodējusi.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Vaicāts, kas liecināja, ka drons nebija naidīgs Latvijai, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja, ka atklāta eskalācija nav konstatēta, turklāt situācijas uzraudzīšana nenozīmē, ka drons konstatēts tikai nokrišanas vietā. Vienlaikus bijusi plaša informācija, ko snieguši ārvalstu partneri, un, ņemot vērā saņemtās informācijas analīzi, NBS secināja, ka lidaparāts nebija apzināti mērķēts uz Latviju.

NBS komandieris gan nekomentēja, cik daudz sprāgstvielas drons pārvietojis un kādas būtu sekas, ja tomēr tas būtu nogāzies uz dzīvojamās ēkas. Vienlaikus ikviens varot redzēt paralēles, kas notiek, Krievijai karā Ukrainā izmantojot šos lidaparātus.

Lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai.

Tāpat pastāv citas iespējas, piemēram, lidaparāta piespiedu nosēdināšana vai elektroniskās karadarbības metodes lietošana. Latvijas rīcībā ir elektroniskās karadarbības instrumenti, taču kopumā pasaulē tie vēl ir attīstības stadijā, un Latvijas robežaizsardzības rīcībā nav daudz šo ierīču, norādīja Kalniņš. "Mēs pa labi, pa kreisi nešaudāmies uz robežas. Ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijā netīšām," uzsvēra NBS komandieris.

Vaicāts, vai konkrētais "Shahed" tiktu notriekts, ja tomēr būtu virzījies uz apdzīvotu vietu, NBS komandieris atbildēja, ka tas ir hipotētisks jautājums, turklāt viņš atkārtoja jau minēto, ka NBS darbība ir reglamentēta atbilstoši procedūrai. Uz jautājumu, kurā brīdī NBS saprata, ka lidojošais objekts ir drons ar kaujas galviņu, Kalniņš atbildēja, ka tā ir sensitīva informācija.

Komentējot pretgaisa aizsardzības iespējas šādu lidaparātu notriekt, NBS komandieris norādīja, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir spējas, kas nodrošina uzdevumu izpildi spēkā esošajām procedūrām. Vienlaikus Latvija ir noslēgusi līgumus par efektīvākām pretgaisa aizsardzības spējām un gaida piegādes. "Teikt, ka šodien mums ir simtprocentīgi viss, es nevēlētos," piebilda Kalniņš.

Ņemot vērā, ka karš Ukrainā nav beidzies, patlaban arī nevar pateikt, ka nākotnē šādas situācijas neatkārtosies, norādīja Kalniņš.

Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis informēja, ka, neraugoties uz gaisa telpas novērošanas sistēmu, zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti pamanīt.

Tāpat Masulis informēja, ka, ņemot vērā šo incidentu, NBS ir veikuši atbilstošus pasākumus un uz pierobežu nosūtījuši papildu vienības, lai vēl vairāk pastiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas un reaģēšanu.

Runājot par iespējām šādos gadījumos pacelt gaisā NATO patruļlidmašīnas, Masulis norādīja, ka NATO lidmašīnu izmantošanai ir vairāki kritēriji, kuriem ir jāiestājas. Šajā gadījumā visi nepieciešamie kritēriji nebija iestājušies, taču detalizētāk Masulis komentēt nedrīkstot.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas.

Ministrs piebilda, ka zemu lidojošus lidaparātus ir grūti pamanīt un notriekt. Tas redzams gan Polijā un Rumānijā, gan arī Izraēlā.

Sprūds pauda, ka drons bijis vērsts pret Ukrainu, līdz ar to var uzskatīt, ka tas bija vērsts pret demokrātisku un brīvu sabiedrību.

Runājot par turpmākajiem soļiem, Sprūds pastāstīja, ka Latvija sarunās ar NATO partneriem rosinās pastiprināt gaisa aizsardzības operativitāti un gaisa patrulēšanas operativitāti, kas nozīmē, ka austrumu flangā jābūt pastiprinātām gaisa aizsardzības sistēmām. Vienlaikus Latvija turpināšot ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību.