Medija rīcībā nonākuši attēli ar Rēzeknes novadā nokritušā "Shahed" atlūzām (3)

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rīcībā nonākuši pāris attēli, kuros redzamas Rēzeknes novadā nokritušā Krievijas kaujas drona "Shahed" atlūzas. pic.twitter.com/oGBoGJQHE0

— LTV Panorāma (@ltvpanorama) September 10, 2024

Nedēļas nogales "Shahed" drona incidentā konkrētā rīcība tika novērtēta kā visdrošākais reaģēšanas veids, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokrita ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija mērķēts uz Ukrainu, bet nonāca Latvijā. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju.

Sprūds intervijā LTV atkārtoti izcēla, ka notikušais ir ļoti nopietns incidents. Politiķis stāstīja, ka Latvija dronu pamanījusi naktī vēl Baltkrievijas pusē un fiksēta tā ielidošana Latvijā.

Atkārtoti aicināts skaidrot, kāpēc bīstamais drons netika notriekts, Sprūds klāstīja, ka zemu lidojošiem un maziem objektiem nevar uzreiz precīzi pateikt, kas tas ir par dronu. Bruņotie spēki šajā gadījumā rīkojos atbilstoši procedūrām, kurām ministrs uzticoties, un paļaujas, ka šīs procedūras tika ievērotas. Tika nolemts, ka konkrētā rīcība ir visdrošākais reaģēšanas veids, piebilda politiķis.

Komentējot Krievijas puses pirmos komentārus, ka Latvijā nokritušais neesot viņu drons, Latvijas ministrs izcēla, ka nav doma, ka šos apgalvojumus ņemt par pilnu, jo jau pašlaik ir noskaidrots, ka ielidojušais bija "Shahed" tipa drons, kas ražots Krievijā.

Sprūds piekrīt, ka pēc incidenta ir jāizvērtē, vai viss paveikts atbilstoši prasībām, tāpēc sākta izmeklēšana un izvērtēšana. Viņš sagaida, ka šie izvērtējumi taps salīdzinoši īsā laikā.

Ministrs uzsvēra, ka notikušais apliecina, ka Latvijā ir jāpastiprina konkrētais koridors ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas arī tiekot darīts. Arī NATO līmenī atkārtoti tiks atgādināts par iniciatīvu, lai ieviestu kopīgu rotācijas modeļa pretgaisa aizsardzības sistēmu. Rīt Sprūds tiksies ar NATO gaisa spēku komandieri, tāpat plānots notikušo pārrunāt ar Baltijas valstu kolēģiem.

Politiķis vēlreiz atgādināja, ka procesā ir iepirkumi Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai. Sprūds uzsvēra, ka ir jāattīsta NBS dronu un pretdronu spējas, tostarp elektroniskās karadarbības spējas. "Protams, šīs ir lielas finanses," piebilda ministrs.

Paralēli Latvijas austrumu robeža tiek stiprināta ar militārās pretmobilitātes pasākumiem, tostarp tiekot pirktas mīnas un sensori.