Krievijas drona nokrišana: kas pārrunāts Nacionālās drošības padomes sēdē? (11)

Pie procedūru uzlabošanas strādās Aizsardzības ministrija un Nacionālai bruņotie spēki (NBS) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā otrdien Rīgas pilī notika NDP sēde, kurā skatīta informācija par 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparātu. NDP uzklausīja Aizsardzības ministrijas un NBS veiktās izmeklēšanas starpziņojumu.

Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokrita ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija mērķēts uz Ukrainu, bet nonāca Latvijā. NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju.

NDP otrdien vienojās NBS paātrināt militāro spēju turpmāku attīstību un papildus pretgaisa aizsardzības sistēmu izvēršanu NATO Austrumu robežas aizsardzības stiprināšanai.

Padome vienojās, ka Latvijas puse tuvākajā Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē un diskusijās ar sabiedrotajiem aktualizēs nepieciešamību paātrināti īstenot NATO modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un spēju rotācijas klātbūtni NATO Austrumu flangā atbilstoši NATO samitos lemtajam.

Pēc NDP sēdes izplatītajā paziņojumā akcentēts, ka turpinās Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā, kurā tiek plaši izmantoti bezpilota lidaparāti, tāpēc nevar izslēgt potenciālu turpmāku incidentu iespēju. "Latvijas iedzīvotāji ir aicināti saglabāt modrību, atbilstoši ziņojot valsts tiesībaizsardzības iestādēm un kompetentajām institūcijām," teikts paziņojumā.

Padziļinātas incidenta izmeklēšanas secinājumu izvērtēšana plānota nākamajā NDP sēdē.

Siliņa: Mūsu spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas

Latvijas spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas, žurnālistiem otrdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka otrdien Nacionālā drošības padomē (NDP) pārrunāta efektīvāka pretdarbība bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem.

Politiķeskaidroja, ka incidenti, kuros svešas valsts droni ielido Latvijas teritorijā, ir jāuztver nopietni. "Tas ir apdraudējums," teica Siliņa, akcentējot, ka nedēļas nogalē saistībā ar Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokritušo un ar sprāgstvielām aprīkotu Krievijas "Shahed" tipa dronu Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir rīkojušies atbilstoši procedūrām.

Vienlaikus Siliņa atzina, ka Latvijas iespējas identificēt šādus dronus nav absolūtas, tās ir ierobežotas. Viņa atgādināja, ka Latvija jau ir ieguldījusi zināmus līdzekļus, lai šādas aizsardzības spējas tiktu stiprinātas.

"Pašlaik esam vienojušies, ka ir svarīgi, ka Aizsardzības ministrija, NBS un Iekšlietu ministrija stiprina savas procedūras," skaidroja Siliņa.

Ministru prezidente arī norādīja, ka, ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, šādi incidenti, kad Latvijā ielido svešs drons, visticamāk, atkārtosies.

Vērtējot Aizsardzības ministrijas un NBS komunikāciju ar sabiedrību saistībā ar dronu un rīcību ar to, Ministru prezidente sacīja, ka uzticas aizsardzības ministram un NBS, atgādinot, ka komunikācija ar medijiem notika pēc risku novēršanas. "Sākotnēji ir jānovērš apdraudējums iedzīvotāju drošībai," viņa piebilda.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē norādīja, ka incidents ir ļoti nopietns un pašlaik tiek izvērtēti nākamie soļi. "Tas ir apliecinājums, ka karš turpinās un jāturpina atbalsts Ukrainai," viņš piebilda.

Sprūds akcentēja, ka viņš uzticas NBS profesionāļiem, kuri rīkojušies atbilstoši noteiktajām procedūrām. Vienlaikus gan tiks izvērtēts, vai tās var padarīt efektīvākas.

Aizsardzības ministrs klāstīja, ka nepieciešams pastiprināt arī pretgaisa aizsardzības spējas pie robežas, jāstiprina arī pretdronu aizsardzības spējas.

Tāpat paredzēta arī aktīva mijiedarbība ar sabiedrotajiem. Sprūds jau esot sazinājies ar kaimiņvalstu aizsardzības ministriem. Trešdien, 11.septembrī, Sprūdam paredzēta tikšanās ar NATO gaisa spēku komandieri, lai pārrunātu turpmākās darbības.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) medijiem teica, ka tuvākajā laikā tiks vērtēta iekšlietu resora iesaiste reaģēšanā uz šādiem gadījumiem.