"Drīzāk atbilstoša 1940.gada mentalitātei." Pabriks kritizē amatpersonu komunikāciju par Krievijas dronu (30)

Pabrika vērtējumā šis incidents ir atstājis negatīvu iespaidu gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

Iekšpolitiski bija ieguldītas lielas pūles, lai parādītu, ka valsts nopietni pieiet aizsardzībai un netiks pieļauta 1940.gada atkārtošanās (Latvijas vadonis Kārlis Ulmanis 1940.gadā paziņoja, ka "es palikšu savā vietā, un jūs palieciet savās"). "Nu apmēram palieciet savās vietās, viss ir labi, viss ir mierīgi, nesatraucieties. Tas nav pareizi," uzsvēra Pabriks gan vienlaikus atzīstot, ka arī citās NATO valstīs Krievijas droni netika notriekti.

Pabriks atzina, ka saprotamu iemeslu pēc viņam nav zināmas notikušā detaļas, taču viņš uzskata, ka konkrēto dronu šajā ģeopolitiskajā situācijā noteikti vajadzēja notriekt, lai šādi parādītu savu nostāju gan Latvijas sabiedrībai, gan potenciālajiem pretiniekiem.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas pierobežā ik pa desmit kilometriem nav novietotas pretgaisa aizsardzības vienības. Ja aizsardzības resors atzina, ka dronu ieraudzījuši jau Baltkrievijā un viņš nolidojis apmēram 100 kilometrus Latvijas teritorijā, tad, zinot "Shahed" ātrumu, tas dod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) zināmu laika rezervi, skaidroja Pabriks. Viņš uzskata, ka šajā laikā bija iespēja sameklēt uz zemes līdzekļus drona neitralizēšanai. Tāpat laika rezerve dod pietiekami daudz iespējas, lai paceltu Lielvārdē bāzētās NATO lidmašīnas, norāda Pabriks.

Pabriks piekrita, ka drons nebūtu jāiznīcina ar raķetēm no lidmašīnas, bet tas ir neitralizējams ar cita veida ieročiem, piemēram, ar ložmetēju no lidmašīnas. Tāpat šāds lidaparāts ir neitralizējams no zemes ar ložmetējiem, tuvās darbības rādiusa attāluma pretgaisa aizsardzības sistēmu "RBS-70", pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger".

Protams, neitralizēšanā ir riski par tā nogāšanas vietu, bet, ko darīt gadījumā, ja "Shahed" būtu nogāzies Rēzeknē vai karavīru nometnē un uzsprādzis, retoriski vaicāja bijušais ministrs.

"Sausais atlikums ir tāds, ka komunikācija nedrīkstēja būt kā 1940.gadā. Komunikācija un praktiskā rīcība bija novēlota un drīzāk atbilstoša 1940.gada mentalitātei. Drons bija jānotriec, lai pretinieks redz, ka mēs neļausim te lidināties, un arī sabiedrotie, lai redz mūsu rīcību. Nevar būt tāda situācija kā Rumānijā, kur ielido drons, izlido cauri, tad pagriežas uz Ukrainu un tur nogalina cilvēkus," uzsvēra Pabriks.

Runājot par turpmākajiem soļiem, Pabriks norādīja, ka valstij jāapņemas nopietni stiprināt valsts austrumu robežu ar pretgaisa aizsardzību. Ja NBS 100% netiek galā, tad steidzami jāpieprasa sabiedrotajiem papildu ierīces un līdzekļi šādu dronu notriekšanai, uzsver Pabriks. Vienlaikus sadarbībā ar līdzīgi domājošām valstīm jāturpina spiediens uz sabiedrotajiem, ka jādod lielākas tiesības un iespējas Ukrainai rīkoties arī Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

Bijušais GS komandieris: "Shahed" bija jānotriec, turklāt jāšaubās par tā savlaicīgu pamanīšanu

Latvijā ielidojušais Krievijas "Shahed" tipa drons bija jānotriec, turklāt var apšaubīt atbildīgo amatpersonu ziņoto, ka lidaparāts savlaicīgi tika pamanīts, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku (GS) komandieris Juris Maklakovs.

Viņaprāt, dronu obligāti vajadzēja notriekt virs drošas teritorijas, jo notiek karš tuvu Latvijas robežām un Latvija ir apņēmusies ieguldīt lielus līdzekļus austrumu robežas militārajai aizsardzībai.

"Būvējam žogus, izvietojam dzeloņdrātis, rokam prettanku grāvjus, izvietojam prettanku līdzekļus, bet tajā pašā laikā laižam pāri robežai dronus, kas Latvijas teritorijā nolido daudzus kilometrus," retoriski norādīja eksperts.

Runājot par atbilstošāko rīcību, Maklakovs atgādināja, ka Latvijā ir izvietotas NATO patruļlidmašīnas, kas atrodas Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. Tāpat Gaisa spēku rīcībā ir helikopteri, kuriem jāatrodas 24 stundu gatavībā. Tiesa gan, cik zināms Maklakovam, šie helikopteri nav aprīkoti ar ložmetējiem.

NBS rīcībā ir līdzekļi, ar ko no zemes notriekt zemu lidojošus dronus, piemēram, tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma "RBS-70". Nav gan zināms, vai šīs iekārtas nedēļas nogalē atradās konkrētajos Latgales rajonos un konkrētajā laikā, atzina Maklakovs.

Eksperts arī apšauba pirmdien preses konferencē amatpersonu pausto, ka NBS šo "Shahed" lidrobotu savlaicīgi redzēja, jo tas ir zemu lidojošs mērķis un lai to atklātu, jābūt speciāliem radariem un ierīcēm.

"To, ka NBS spēja sekot visā Latvijas teritorijā, es arī apšaubu," piebilda Maklakovs.

NBS rīcībā esot līdzekļi šāda drona konstatēšanai, bet ir jautājums, vai tie atradās konkrētajā reģionā, jo to darbības diapazons ir ierobežots.

"Ļoti daudz jautājumu un neskaidrību. Tiesa gan, nav garantijas, vai dronu paspētu notriekt pirms tam beidzās degviela," uzsvēra Maklakovs.

Ņemot vērā šo incidentu austrumu robežas tuvumā, jāturpina attīstīt Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām varētu atbilstoši konstatēt un reaģēt uz zemi lidojošiem mērķiem, uzsvēra Maklakovs. Vienlaikus esot jāattīsta helikopteru spējas, lai tie varētu reaģēt un notriekt šādus mērķus no gaisa.

Vaicāts, vai arī viņu mulsināja NBS vadības pirmdien preses konferencē paustais, ka vēl gaisā esošais drons nebija ar "ļauniem mērķiem", Maklakovs kā bijušais NBS komandieris atbildēja, ka nevēlētos komentēt patreizējās NBS vadības pausto.

Lūgts izskaidrot komandvadības ķēdi, kuram būtu jāpieņem lēmums par drona notriekšanu, Maklakovs atbildēja, ka, viņaprāt, lēmums par ieroču pielietošanu pret zemu lidojošu objektu miera laikā tomēr ir politiskā atbildība jeb aizsardzības ministra pārziņā.

Pēc Maklova domām, varam gatavoties vēl līdzīgiem incidentiem, kad robežu nelikumīgi šķērsos Krievijas lidaparāti.