Periodiski sāpes var mazināt ar ibuprofēnu, bet tas nav piemērots ilgstošai un regulārai lietošanai. Rekomendēju pieteikties vizītē pie traumatologa ortopēda, veikt rentgenu, lai saprastu, kādā stāvoklī ir locītavas. Ārsts tikai pēc tam varēs spriest par tālāko ārstēšanas taktiku un koriģēt terapiju.
Pēc garākas pastaigas sāka sāpēt abi ceļi. Ārīgi lietojot diklofenaku, sāpes nepārgāja (iepriekš šāda veida problēma pārgāja pāris dienās bez medikamentu lietošanas). Vienam celim tika veikta magnētiskā rezonanse, mugurējā meniska daļēja rezekcija un skrimšļa pielīdzināšana. Pagājuši vairāki mēneši, bet operētajā celī (arī otrā) sāpes nav pārgājušas. Kādas būtu ieteicamas tālākās darbības?
Atkārtoti jādodas pie speciālista. Jāatkārto rentgens, ko šādos gadījumos, kad ir sāpes, veic, stāvot kājās un ar slodzi. Iespējams, palīdzēt varēs intraartikulāras blokādes, pretiekaisuma līdzekļi, kortizons, hialuronskābes vai plazmas injekcijas.
Pēc magnētiskas rezonanses secināts: priekšējās krusteniskās saites plīsums ar rētošanos; mediālās sānu saites daļējs bojājums ar rētošanos; mediālā meniska mugurējā raga horizontāls plīsums. Vai ar šādām diagnozēm var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi – amatieru līmenī slēpot, veikt spēka vingrinājumus, doties kalnos? Ir arī sinovīts un Beikera cista. Kādas manipulācijas vajadzētu veikt?
Viss ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā celis traucē. Ļoti reti pēc magnētiskās rezonanses veikšanas var saņemt slēdzienu par priekšējās krusteniskās saites plīsumu ar rētošanos. Parasti, ja ir priekšējās krusteniskās saites bojājums, tad tur nekādas rētošanās nav. Vienkārši celis attiecīgās situācijās ir nestabils un var traucēt. Te gan jāsaka, ka 55 gadi ir tas vecums, kad var dzīvot bez priekšējās krusteniskās saites, tiesa, ar nosacījuma, ka celis ir stabils un netraucē. Lai uzturētu celi maksimāli labā formā, lai būtu normāls muskuļu tonuss un balanss, obligāti ir jāvingro.