Traumatologs ortopēds atbild uz 8 jautājumiem par locītavu veselību

Ortopēda atbildes uz lasītāju pirmajā nedēļā iesūtītājiem jautājumiem par locītavu veselību vari lasīt šeit, atbildes uz otrajā nedēļā iesūtītajiem jautājumiem atradīsi te, trešās nedēļas atbildes meklē šeit, ceturtās nedēļas – šeit, piektās nedēļas atbildes – te, bet zemāk apkopojām Dr. Peredistija atbildes uz vēl astoņiem lasītāju jautājumiem.

Vai tiešām ir tā, ka cilvēkiem, kam vēl nav 60 gadu, neveic ceļgala skrimšļa protezēšanu? Man ir 42 gadi, un man teica, ka neoperēs, jo esmu par jaunu. Puse skrimšļa esot nodilusi, bet vairāk par vingrošanu kopā ar fizioterapeitu neko darīt nevarot. Turklāt manā gadījumā tas, visticamāk, nelīdzēšot, jo skrimslis turpinās dilt un sāpēs arvien vairāk. Vai man tiešām jāgaida līdz 60 gadu vecumam, lai varētu pilnvērtīgi kustēties?

Es noteikti esmu par to, lai pacients turpina vingrot, kā arī dodas pie traumatologa ortopēda, lai atrādītu savu celi, kā arī veiktu rentgenu ceļa locītavai. Gadījumos, kad ceļiem ir problēmas ar skrimsli, rentgens tiek veikts ar slodzi, un pēc rezultātiem speciālists lemj, kā rīkoties turpmāk.

Ja 42 gadu vecumā ceļa skrimslis jau ir nodilis, var veikt dažāda veida koriģējošās operācijas – atkarībā no tā, cik liela ir ceļa locītavas deformācija. Mēdz būt arī tādi gadījumi, kad 42 gadu vecumā maina locītavas, respektīvi, tās protezē.

Man ir diagnosticēta 3. pakāpes ceļa locītavas artroze un ieteikts veikt endoprotezēšanu. Vai ir iespējams iztikt bez operācijas?

Iespējams, ka nākotnē bez operācijas iztikt nevarēs. To mudinās veikt pieaugošās sāpes un izdzerto pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu daudzums.

Ja cilvēks žēlojas par sāpēm, bet ar tām sadzīvo un nekādā veidā nemēģina tās ārstēt, tas norāda, ka operācija vēl nav nepieciešama.

Bet, ja sāpes ir tik lielas, ka pasliktina dzīves kvalitāti, tad, visticamāk, operācija būs nepieciešama.

Vēlos uzzināt vairāk par savu problēmu – potītes locītavas artrozi. Gribu vairāk kustēties, bet nevaru prognozēt, vai šodien varēšu normāli staigāt vai klunkurēšu kā invalīds. Biju uz konsultāciju, man piedāvāja ortopēdiskās zolītes un potītes fiksēšanu. Tās nemazina sāpes. Arī pretsāpju zāles nepalīdz. Cits speciālists piedāvā 2 veidu operācijas. Man ir 64 gadi un ir bail, vai pēc operācijas spēšu pilnvērtīgi atveseļoties. Varbūt ir vēl kādas metodes, kas man varētu palīdzēt?

Ja Jums ir potītes locītavas artroze un sāpes ir tik stipras, tad, visticamāk, bez ortopēdiskajām zolītēm iztikt nevar. Protams, sāpes uz laiku var remdēt, dzerot pretsāpju zāles, bet visradikālākā ārstēšanas metode ir operācija. Šādā situācijā nemaz nav tik daudz iespēju – viena ir potītes ortozes, kas ierobežo potītes kustības. Vai potītes protezēšana, bet lēmums par to, kāda veida operācija būtu labāka konkrētajā situācijā, jāpieņem traumatologam ortopēdam, kas nodarbojas ar potītes locītavas un pēdas problēmām.

Man ir reimatoīdais artrīts. Pēc astoņu gadu remisijas atkal ir parādījies iekaisums, tāpēc lietoju Medrol. Vai remisija atkal var atkārtoties, vai sāpes joprojām saglabāsies?

Ja ir šāda diagnoze, es iesaku vērsties pie reimatologa. Iespējams, ir nepieciešamas korekcijas ārstēšanā, jo

šobrīd bez Medrol ir pieejamas arī citas zāles, piemēram, valsts kompensē dažāda veida bioloģiskos medikamentus, kas ir ļoti efektīvi reimatoīdā artrīta ārstēšanai.

Man ir 40 gadi un ir koksartroze 1.–2. stadijā kreisajā pusē un 1. labajā pusē. Kā aizkavēt slimības attīstību un vai protezēšana palīdz tik daudz, cik par to stāsta?

Slimības attīstību var aizkavēt, mainot dzīvesveidu. Ja jūs daudz staigājat vai skrienat, vēlams šos slodzes veidus samazināt, it īpaši skriešanu. To vietā regulāri vingrot, jo tas palīdzēs uzturēt tādu locītavu kustību apjomu, kāds ir pašlaik.

Kas attiecas uz protezēšanu – jā, tā ļoti labi palīdz, ja runājam par gūžas locītavu. Šī ir viena no tām locītavām, ko ļoti labi var ārstēt ar protezēšanu.

Turklāt vairums cilvēku pēc operācijas atgriežas savā ikdienas dzīvē un pat aktīvi nodarbojas ar sportu.

Ir pagājis pusgads pēc operācijas, bet sāpes celī saglabājas. Cik ilgi tas pēc operācijas var sāpēt?

Šeit man nav skaidrs, kāda operācija ir bijusi – artroskopija, protezēšana, kaut kas darīts ar meniskiem vai saitēm? Runājot vispārīgi –

arī pusgadu pēc operācijas var saglabāties sāpes, bet atveseļošanās periodā tām vajadzētu būt mazākām nekā pirms operācijas.

Man ir 37 gadi. Sāp labā gūža. Iepriekš tā sāpēja, kad veicu dažādus vingrinājumus, piemēram, iesēžoties. Šobrīd sāp naktī, kā arī ejot pa nelīdzenām vietām. Par ko tas liecina?

Šajā situācijā rekomendēju atrādīties speciālistam un veikt rentgenu iegurnim, lai redzētu abas gūžas locītavas. Pēc tam var spriest, ko darīt tālāk – tikai vingrot vai lietot medikamentus, vai nepieciešams darīt kaut ko kompleksi un vairāk.

Staigājot ir asas dedzinošas sāpes pēdas daļā tuvāk trešajam un ceturtajam pirkstam. Slēgtos apavos nav iespējams staigāt ilgāk par stundu, sāpes parādās, karstuma vai aukstuma ietekmē, dažreiz ilgstoši staigājot. Ir aizdomas par Mortona neiromu, bet nav īsti skaidrs, pie kāda speciālista doties – ortopēda, podologa vai neirologa? Un kādi ir ārstēšanas varianti, vai steroīdu injekcijas ir tikpat iedarbīgas kā ķirurģiska iejaukšanās?

Spriežot gan pēc sūdzībām, gan pēc lokalizācijas, gan sāpju rakstura, varētu būt Mortona neiroma.

Bieži vien Mortona neiromu var ārstēt ar steroīdu injekcijām, ko parasti izdara, kontrolējot situāciju ar ultrasonogrāfiju, bet mēdz būt situācijas, kad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Ja ir šādas sūdzības, kā min lasītājs, rekomendēju konsultēties ar traumatologu ortopēdu, kurš specializējas pēdas un pēdas locītavas problēmu ārstēšanā.