“Nāvējošā difterija atgriezusies Latvijā – 4 nevakcinēti bērni nogādāti slimnīcā”. Nē, šis nav virsraksts no kāda 1924. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” numura Nacionālās bibliotēkas arhīvā vai ziņa no kādas trešās pasaules valsts, kurā joprojām nav pieejamas vakcīnas. Tas ir tepat Latvijā, 2024. gada septembrī.

Jā – difterija ir atgriezusies! Pateicoties alternatīvi apdāvinātiem varoņiem, kuriem šķiet, ka vakcīnas ir kaut kāds sātana izgudrojums, kas nevis palīdz un pasargā, bet gluži pretēji – padara slimus un sabojā “dabisko imunitāti”. Acīmredzot tieši tāpēc kāda ģimene bija izvēlējusies savus bērnus nevakcinēt pret difteriju, jo visi četri slimnīcā nogādātie bērni ir no vienas ģimenes.

Lūk, vienā ģimenē saslimuši četri bērni, divi no viņiem nopietnā, bet stabilā stāvoklī uzturas infekciju nodaļā, kamēr viens ļoti smagā stāvoklī ārstējas intensīvās terapijas nodaļā un cīnās par savu dzīvību. Ģimene noteikti šokā un pārdzīvo. Nesaprot, kā tas varēja atgadīties. Kā jau parasti šādās reizēs – izturību un veselību bērniem. Viņi ne pie kā nav vainīgi. Savus vecākus un viņu prāta spējas neviens neizvēlas.

Bet par šādiem vecākiem gan man būs ko pateikt. Jo, redziet, šeit vairs nav runas par paša izvēlēm. Pats vari vakcinēties, nevakcinēties, lietot zāles vai ārstēties ar zaļo mušmiru uzlējumu, vienalga – kaut vai lec Daugavā. Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri ir mērķtiecīgi izvēlējušies paši savus bērnus nepasargāt no slimībām, par kurām kopš vakcīnu izgudrošanas būtu vajadzējis jau aizmirst. Par cilvēkiem, kuru dēļ Latvijā atgriežas vakcīnkontrolējamas un dzīvībai bīstamas infekciju slimības.