/nginx/o/2021/01/03/13559548t1h48d7.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Līdz ASV vēlēšanām ir atlikuši tikai divi mēneši, un Eiropas lēmumu pieņēmēji no Trampa prezidentūras murgainajiem scenārijiem – jauni tirdzniecības kari, Ukrainas atstāšana novārtā, izstāšanās no NATO – beidzot ir nonākuši pie cerību sajūtas, par kuru teju vai bija aizmirsuši. Viceprezidentes Kamalas Herisas iekļūšana Demokrātu partijas vēlēšanu saraksta augšgalā ir pielikusi punktu Donalda Trampa dominēšanai aptaujās un ļāvusi eiropiešiem ieraudzīt alternatīvas sliktākajam iespējamajam scenārijam.
Tomēr, pat ja Herisa uzvarēs, būtu muļķīgi gaidīt pilnīgu Džo Baidena administrācijas politikas turpinājumu. Eiropa joprojām nav sagatavota tam, kas notiks.
Lai gan Trampa un Dž. D. Vensa runas par ASV atbalsta pārtraukšanu Ukrainai ir izraisījušas satraukumu Eiropas galvaspilsētās, arī Herisas administrācijas stratēģija attiecībā uz Ukrainu, iespējams, atšķirsies no pašreizējā status quo. Karam turpinoties, ASV amatpersonas ir zaudējušas pārliecību, ka Ukraina iegūs un noturēs pietiekami daudz teritoriju, lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa. Neraugoties uz ukraiņu ofensīvu Krievijas Kurskas apgabalā, viņi joprojām zaudē pozīcijas Doneckā. Ar katru dienu kļūst arvien mazāk ticams, ka ukraiņi spēs atgūt teritorijas, kuras ir zaudētas kopš 2022. gada februāra.