:format(webp)/nginx/o/2022/05/16/14554101t1h24d3.jpg)
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos strādājošo iedzīvotāju iemaksas pensiju 1. līmenī ir bijušas par 56 miljoniem eiro mazākas* nekā izmaksātās pensijas šī brīža pensionāriem, TVNET norāda bankas "Citadele" meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Pensiju 1. līmeņa iemaksas ir finansējuma avots esošo pensiju izmaksāšanai. Šis strukturālais deficīts valsts pensiju speciālajā budžetā ir pamats valdības piedāvātajām izmaiņām pensiju sistēmā – pārcelt 1 procentpunktu no iedzīvotāju veiktajām iemaksām no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, uzskata eksperts.
"Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai un ir tikai solījums no valsts puses to izmaksāt. Ar nosacījumu, ka valsts ekonomika attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs pietiekami spēcīga, lai šo solījumu izpildītu. Diemžēl realitāte ir tāda, ka jau pašreiz 1. līmenī iemaksātais nespēj nosegt esošo pensionāru pensijas un plānotās izmaiņas jeb pensiju reforma paredzēta deficīta īstermiņa novēršanai," norāda Purgailis.
Valsts pensiju speciālā budžeta plāns 2024. gadam paredz, ka starpība starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai un izdevumiem valsts vecuma pensijām gada beigās sasniegs 113 miljonus eiro.
"Ņemot vērā, ka arī šogad pensijas, kā ierasts, tiek indeksētas, nākamā gada izmaksājamā summa vecuma pensijām būs vēl lielāka kā šogad. Acīmredzot kā vienīgo īstermiņa risinājumu valdība redz iemaksu pārdali, lai palielinātu kopējos ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā. Līdz ar to arguments par 1. līmeņa it kā augstāku efektivitāti iztur kritiku tikai Excel tabulās bez ilgtermiņa redzējuma un sasaistes ar nākotnes ekonomisko situāciju valstī," pauž Purgailis.
Izmaiņas pensiju sistēmā sabiedrībai tika piedāvātas, lai pensiju uzkrājumu vairošana būtu straujāka, jo 1. līmenim esot augstāka efektivitāte, bet redzam, ka patiesais iemesls ir budžeta lāpīšana un valdības iepriekšējo kļūdu labošana. Par to maksās iedzīvotāji ar savām nākotnes pensijām. Vai tiešām to varam pieļaut? Tāpat jāatceras, ka 1. līmenis nav mantojams – tas būtībā nozīmē, ka valdība liedz iespēju iedzīvotājiem pārvaldīt daļu no savas naudas un tā nonāk valsts budžetā, nevis pie ģimenes locekļiem, rezumē eksperts.
TVNET jau vēstīja, ka dienas laikā sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretēji valdības iecerei par gandrīz 17% jeb no 6% līdz 5% no bruto algas samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju otrā līmeņa uzkrājumā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)