Video ⟩ Navaļnija komanda apgalvo, ka uzbrukumu Volkovam Viļņā pasūtījis uzņēmējs (6)

12.marta vakarā Viļņā notika uzbrukums mirušā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotajam Volkovam. Uzbrucējs izsita Volkova automašīnas loga stiklu, apdullināja viņu ar asaru gāzi un sāka sist ar āmuru. Volkovam incidentā tika salauzta roka un traumēta kāja.

Navaļnija dibinātais "Korupcijas apkarošanas fonds" (FBK) norāda, ka Ņevzļins esot bijis iesaistīts arī Ženēvā notikušajā uzbrukumā fonda direktoram Ivanam Ždanovam, kā arī Argentīnā notikušajam uzbrukumam ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai.

Cietumā nomērdētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku ceturtdien skatītājiem nodotā filmā arī apgalvots, ka Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju Anatoliju Blinovu ar kukuļošanas palīdzību esot panācis Latvijā krimināllietas ierosināšanu pret bijušo FBK izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu.

Savā sarakstē abi arī apsprieduši Rīgas prokurorus, kas tiem palīdzēšot. FBK apgalvo, ka tam neesot ticējuši, taču pats Ašurkovs viņiem pastāstījis, ka martā Londonā esot kā liecinieks izsaukts uz policiju, kur līdz ar britu policistiem tos esot pratinājuši Latvijas policijas izmeklētāji un kāda Rīgas rajona prokurors.

Latvijas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir informēta par publiskajā telpā pieejamo dokumentālo filmu, kurā cita starpā tiek apgalvots, ka bijušā "Jukos" līdzīpašnieka Mihaila Hodorkovska komanda esot kukuļojusi Latvijas policijas darbiniekus un prokurorus, lai tiktu sāktas krimināllietas pret Krievijas opozicionāriem. Pirms dokumentālajā filmā izskanējušo apgalvojumu izvērtēšanas, prokuratūra informāciju nesniegs.

Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļā norādīja, ka VP ir informēta par publiskajā vidē pieejamo dokumentālo filmu un tajā izteiktajiem apgalvojumiem, kas skar arī policiju. "Kategoriski noraidām paustos apgalvojumus par iespējamu policistu korupciju. Kamēr kompetentās iestādes veic izvērtēšanu, Valsts policija no plašākiem komentāriem atturēsies," norādīja policijā.

Prokuratūrā un VP nekomentēja apgalvojumu par to, vai Ašurkova pratināšanā Lielbritānijā piedalījušies Latvijas likumsargi.

Pēc Starptautiskās FBK vadītājas Marijas Pevčihihas teiktā, piedāvājums pastāstīt par uzbrukumu Volkovam tika nosūtīts uz fonda vispārējo pasta adresi. Sarunā ar Pevčihu šīs informācijas avots uzrādījās kā Andrejs Matuss. FBK viņu dēvē par "lietu kārtotāju" (krievi noziedznieku slengā - rešalu) jeb cilvēku ar sakariem varas iestādēs, kurš ar kukuļu palīdzību var atrisināt dažādas problēmas.

Pēc paša Matusa vārdiem, pēdējos trīs gadus viņš strādājis Hodorkovska labā. Nevzļins bija "Jukos" viceprezidents, un pats Hodorkovskis viņu dēvē par vienu no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem un draugiem.

Matuss nodeva Nevzļina saraksti Volkovam un Ždanovam personīgas tikšanās laikā Melnkalnē. FBK lūdza projekta žurnālista Mihaila Maglova un pētnieciskā žurnālista Hristo Grozeva palīdzību korespondences pārbaudē. Pēc sarakstes izpētes un salīdzināšanas ar publiski pieejamo informāciju viņi apliecināja tās autentiskumu.

Sarakste cita starpā satur arī uzbrucēju filmētus videoierakstus ar uzbrukumiem Ždanovam un Petračkovai, kas nekur līdz šim nav publicēti.

‼️«Жестче надо, до слюней кровавых». Анализ The Insider показывает, что «переписка Невзлина» с высочайшей степенью вероятности является подлинной https://t.co/rXpCZPdnQ2

Обсуждаем тему с Христо Грозевым и Романом Доброхотовым: https://t.co/zdSGnEgvCo

— The Insider (@the_ins_ru) September 13, 2024

Nevzļins sarakstījies ar personu, kuras dati sakrīt ar advokāta Anatolija Blinova datiem, noskaidroja žurnālisti un FBK. Kā raksta Pētnieciskās žurnālistikas izdevums "Agenstvo", Blinovs bijis "Gazprom-Media" valdes loceklis, savulaik aizstāvējis žurnālistu Sergeju Dorenko un tagad dzīvo Polijā. Savukārt Matuss sarunā ar FBK Bļinovu nosaucos par "mūsu cilvēku Rīgā". Tieši viņam Nevzļins esot devis norādījumus organizēt uzbrukumu Volkovam.

Sākotnējais plāns saskaņā ar saraksti bijis nolaupīt Volkovu Lietuvā, nogādāt viņu Krievijā un tur nodot Federālās drošības dienestam (FSB). E-pasta vēstulēs, ko Bļinovs 2023.gada oktobrī nosūtījis Nevzlinam, viņš Volkovu dēvē par "paku", vēsta, ka veic novērošanu, un ierosina "koridoru", lai Volkovu no Rīgas izvestu pa jūru. Šim plānam Blinovs lūdz Nevzlinam 12 000 eiro, lai "reģionā un Rīgā iznomātu divus kuģīšus plus degvielu" un samaksu par darbu. Tomēr šis plāns nezināmu iemeslu dēļ nav īstenojies.

Pēc tam novembrī, kad Volkovs aizlidoja uz ASV, Blinovs sūtījis viņam pakaļ savu cilvēku. Viņš raksta Nevzlinam: "Minimālais uzdevums - konflikts, nelieli miesas bojājumi un personas dokumentu atņemšana, maksimālais - ratiņkrēsls". Nevzlins jautā, vai krēsls netraucēs "sūtījuma nogādāšanai", bet pēc tam piekrīt "pastāvīgā krēsla" variantam. Galu galā noziedznieki neatrada īsto brīdi uzbrukumam Ņujorkā un turpināja sekot Volkovam, kad viņš atgriezās Viļņā.

12.martā Leonīdam Volkovam uzbruka netālu no viņa mājām Viļņā. Kad politiķis tur ieradās ar savu automašīnu, nezināma persona viņam uzbruka, izsmidzināja asaru gāzi un sāka sist Volkovu ar āmuru. Pēc uzbrukuma politiķis tika nogādāts slimnīcā ar rokas lūzumu un vairākiem kājas sasitumiem.

Tomēr Nevzļins, kā Andrejs Matuss tikšanās laikā pastāstīja pašam Volkovam un Ivanam Ždanovam, bija neapmierināts, ka Volkovs nav pietiekami stipri piekauts. Kā apgalvo Matuss, Nevzlinam par uzbrukumu vajadzējis samaksāt 250 000 ASV dolāru, no kuriem 150 000 dolāru bija paredzēti uzbrucējiem. Tomēr nauda, pēc Matusa teiktā, netika samaksāta. Pēc tam Bļinovs un Nevzļins sāka viens pret otru izvirzīt savstarpējas pretenzijas. Rezultātā Nevzļins lūdza Matusam atņemt Blinovam un viņa palīgiem telefonus, kas tika izmantoti, lai organizētu atentātu pret Volkovu. Matuss to izdarīja un nodeva tos FBK.

FBK un žurnālisti apgalvo, ka papildus Volkova piekaušanai Nevzļins bijis iesaistīts arī uzbrukumā Ivanam Ždanovam Ženēvā 2023.gada jūnijā un uzbrukumā ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai Argentīnā 2023. gada 1. septembrī. Sarakste liecina, ka uzbrukumu Petračkovai izraisīja Mironova paziņojumi, kuros viņš kritizēja Nevzļinu un Hodorkovski.

Navaļnija līdzgaitnieki atzīst, ka Matusa motīvi viņiem joprojām nav skaidri. Pēc tikšanās ar Volkovu un Ždanovu viņš apsolīja, ka cita starpā nosūtīs viņiem arī sarunas ar Nevzļinu. Tomēr pēc tam Matus pārtrauca ar viņiem sazināties. "Viņš ātri saprata, ka visus šos materiālus mums pārdot nebūs iespējams - mums vienkārši nav tik daudz naudas, cik viņam nepieciešams," raksta FBK. Nevzļina saraksti 6.septembrī publicēja Krievijas propagandas rupors - televīzijas kanāls RT, kas apgalvoja, ka to saņēmis no kāda Lietuvā trimdā dzīvojoša "opozīcijas avota". RT sarunbiedrs apgalvoja, ka Blinovs korespondenci viņam nodevis, "baidoties par savu dzīvību", jo Nevzļina cilvēki viņam draudējuši.

Nevzļins sarunā ar FBK noliedza savu līdzdalību jebkādos uzbrukumos. "Es nepasūtīju Volkova [nolaupīšanu], nepasūtīju [uzbrukumu] Mironovam, nepasūtīju nekādus koridorus," FBK citē viņa teikto. Nevzļins lietotnes "Telegram" kanālam "Sota" apgalvojis, ka viņam nav nekāda sakara ar uzbrukumiem šim cilvēkiem, un solīja sniegt detalizētu komentāru vēlāk, kad iepazīsies ar materiāliem. Ar Mihailu Hodorkovski izmeklēšanas publiskošanas brīdī FBK nebija izdevies sazināties.

Ņevzļins ir ilggadējs JUKOS bijušā īpašnieka Mihaila Hodorkovska partneris. Hodorkovski 2003.gadā uz desmit gadiem ieslodzīja Vladimira Putina režīms. 2013.gadā Hodorkovskis tika atbrīvots un kopš tā laika dzīvo Rietumos.

Pats Ņevzļins 2003.gadā aizbēga uz Izraēlu, kur ieguvis pilsonību.

Ņevzļina saraksti Navaļnija līdzgaitniekiem nodeva persona, kam ir sakari Krievijas valsts iestādēs. Tajā minētos faktus pārbaudīja medija "Projekt" pētnieciskie žurnālisti, kuri atzina saraksti par autentisku. 

Viņi arī izskaitļoja, ka cilvēks, kam Ņevzļins uzdeva sarīkot uzbrukumu, ir Anatolijs Bļinovs - Rīgā dzīvojošs jurists un kādreizējais "Gazprom-Media" direktoru padomes loceklis.

Hodorkovskis pēc FBK izmeklēšanas publiskošanas paziņoja, ka viņam nav zināma nekāda informācija par uzbrukumiem Volkovam, Ždanovam un Petračkovam "ārpus tā, kas publicēts atklātos avotos". "Kas attiecas uz apsūdzībām pret Leonīdu Ņevzļinu, kas izteiktas, pamatojoties uz "Raša Tudej" publicēto informāciju, var izdarīt divus pieņēmumus. Vai nu tā ir taisnība, un tad Leonīds Nevzļins ir ārprātīgs. Vai arī tā ir FSB provokācija un viltojums, kuram iztērēta liela nauda," raksta Hodorkovskis. Pēc viņa domām, Marija Pevčiha "pārliecinoši izvēlas pirmo versiju", savukārt viņš pats "pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ" sliecas uz otro. Tomēr Hodorkovskis piebilda, ka viņš ir "gatavs pieņemt demokrātisko valstu tiesībsargājošo iestāžu un tiesu izmeklēšanas rezultātus", pat ja tie nesakrīt ar viņa versiju.

Lietuvas Valsts drošības departaments paziņoja, ka uzbrukums ir Krievijas organizēta un veikta operācija. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda 19.aprīlī bija pirmais, kurš publiski paziņoja, ka Polijā ir aizturētas divas personas aizdomās par uzbrukumu Volkovam. Tajā pašā dienā Polijas premjerministrs Donalds Tusks platformā "X" rakstīja, ka ir aizturēts arī kāds Baltkrievijas pilsonis, kurš varētu būt uzbrukuma pasūtītājs.

Abi Polijas pilsoņi Varšavā tika aizturēti 3.aprīlī, un pilsētas rajona tiesa aprīļa otrajā pusē nolēma viņus izdot Lietuvai ar nosacījumu, ka notiesāšanas gadījumā viņi sodu izcietīs Polijā. Abi Polijas pilsoņi iesniedza apelāciju.

Apelāciju tiesa Polijā noraidījusi abu pilsoņu izdošanu.