Viens no strīdīgākajiem jaunumiem 2024./2025. mācību gadā - liegtā iespēja skolēniem pārrakstīt pārbaudes darbus. Vai, ieviešot šādas pārmaiņas izglītības jomā, Izglītības un zinātnes ministrija ir skaidri definējusi, pēc kādiem kritērijiem varēs saprast, ka tās ir efektīvas? Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina TVNET raidījumā "Pulss" norādīja uz diviem signāliem.
Kā ierēdņi sapratīs, ka liegums pārrakstīt pārbaudes darbus ir iedarbīgs? (1)
No šī mācību gada visās vispārizglītojošajās skolās stājās spēkā jaunā vērtēšanas kārtība. Tā paredz arī liegumu pārrakstīt pārbaudes darbus, pret ko platformā ManaBalss.lv kopš 2024.gada janvāra savākti vairāk nekā 14 tūkstoši balsu. Neskatoties uz sabiedrības pretestību, no šī gada septembra pieeja tiek realizēta skolās obligātā kārtā. Tiesa, jau iepriekšējā mācību gadā bija skolas, kuras izmēģināja to brīvprātīgi.
Kā Izglītības un zinātnes ministrija sapratīs, ka jaunā vērtēšanas kārtība darbojas? Pēc VISC pārstāves Diāna Šavalginas teiktā, ir viens skaidrs parametrs – būtu jāuzlabojas skolēnu rezultātiem centrālajos eksāmenos: "Vērtējumi pārbaudes darbos ir signāls katrai skolai. Un tas, kur mēs kā valsts varētu skatīties, tie būtu arī rezultāti eksāmenos, par ko mums ir jārunā un jādomā visiem kopīgi, ka, piemēram, vēl joprojām mēs redzam, ka eksāmenos tiek nodotas tukšas lapas. Absolūti nekas nav uzrakstīts pareizi. Tātad es domāju, ka tā ir arī gatavība koncentrēties darbam."
Tāpat ierēdne minēja vēl vienu interesantu signālu: "Skolas, kas jau ir ieviesušas šo pieeju vai ir ceļā uz to, stāstīja ļoti praktiskus piemērus no savas ikdienas. Piemēram, ka, ejot uz šo virzienu, viņi bija saviem skolēniem piedāvājuši "Iespēju pēcpusdienas", kur tomēr ļāva nākt labot. Tas lielais pārsteigums bija, ka skolēni neizmantoja šo iespēju un nenāca labot."
Šis ir raidījuma fragments. Pilnais ieraksts pieejams TVNET+ abonentiem!