Tā ir briesmīgākā seksuālā deviācija, kādu savā dzīvē esmu redzējusi. Piedzīvotais vēl pēc desmitgadēm uzdzen drebuļus. Viss notika deviņdesmito gadu pirmajā pusē Rīgā, Zemitānu stacijas tualetē, precīzāk, caurumā betona grīdā, kurā peldēja fekālijas. Un ne tikai... Notiekošajam bija vairāki liecinieki, bet tas, kas atklājās pēc tam, šokēja vēl vairāk.

Deviņdesmitie gadi bija dinamisks laiks. PSRS monstrs bija sabrucis, Aukstais karš beidzies, Latvija atguvusi neatkarību. Dziļi ieelpojuši brīvības dvašu, cilvēki mācījās dzīvot no jauna. Atmodas pacēlumam sekoja apjukums. Naudas nebija, toties bija iespējas. No mediju skatuves pazuda vecie izdevumi, preses ainava transformējās līdz nepazīšanai. Princese Diāna bija savas dzīves plaukumā, bet Bila Klintona un Monikas Levinskas seksa skandāls vēl tikai brieda. Tikmēr Latvijā mutuļoja “Latvenergo” trīs miljonu lieta, “Bankas Baltija” krīze. Konkursa “Mis Latvija” fonā ālējas kriminālās subkultūras.

Pornogrāfisks saturs vairs nebija aiz deviņām atslēgām un sīkām straumītēm sūcās ikdienas dzīvē, samulsinot vecāka gadagājuma auditoriju. Protams, interneta ar bezgalīgi plašo piedāvājumu visām interešu grupām nebija, bet pikantas tematikas literatūra un žurnāli vairs nebija tabu. Brīvi pieejami bija pornogrāfiski video un arī filmās aizvien biežāk parādījās atklātas ainas.