ES valstis protestē pret SVF ieceri atsākt sadarbību ar Krieviju (19)

Pēdējo reizi SVF misija uz ikgadējo vizīti Krievijā ieradās 2019. gada novembrī, pēc tam sākās koronavīrusa pandēmija, bet vēlāk Vladimirs Putins deva pavēli savam karaspēkam iebrukt visā Ukrainā. Fonda plānotais brauciens uz Maskavu būs pirmā vizīte, kurā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā piedalās kādas no vadošajām starptautiskajām ekonomikas institūcijām pārstāvji.

“Mēs esam šokēti par šo SVF vadības lēmumu,” piektdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste. – Mēs uzskatām, ka jebkura sadarbības atjaunošana ar Krieviju liecinātu par soli attiecību normalizēšanas virzienā ar agresoru, kamēr turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā”.

Lietuva, Latvija, Igaunija, Somija, Zviedrija, Islande, Dānija, Norvēģija, Polija un Islande ir nosūtījušas vēstuli SVF izpilddirektorei Kristalīnai Georgijevai, paužot “lielu neapmierinātību” ar fonda plānu, ziņo Reuters un Bloomberg. Vēstulē teikts, ka Krievijai kā agresorvalstij nevajadzētu saņemt SVF padomus. Arī kāda augsta eirozonas amatpersona sarunā ar aģentūru Reuters pauda sašutumu:

“Kādus gan ieteikumus SVF vēlas sniegt Krievijai pēc konsultācijām? Kā labāk pārvaldīt militāro ekonomiku?”

Vēstules autori uzskata, ka fonds nesaņems objektīvu Krievijas ekonomikas stāvokļa novērtējumu: visi dati, ko Krievija tam sniegs, tiks cenzēti, lai parādītu, ka tās ekonomika it kā jūtas labi un veiksmīgi pretojas Rietumu sankcijām. Turklāt Maskava izmantos SVF misiju saviem propagandas mērķiem, skaidrojot to kā attiecību normalizāciju, un tas kaitēs SVF reputācijai, samazinot donoru vēlmi palīdzēt Ukrainai ar fonda programmu starpniecību, teikts vēstulē.

“Donori var nolemt strādāt ar citu institūciju, piemēram, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas starpniecību,” sacīja Reuters avots.

Arī finanšu ministri paziņoja, ka ir gatavi šo jautājumu uzdot Georgievai, kura piektdien piedalīsies viņu sanāksmē, rakstīja aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz situāciju pārzinošiem cilvēkiem.

“Mēs aicinām SVF neatjaunot sadarbību ar Krieviju un palikt uzticīgiem ANO Statūtu mērķiem un principiem,” teikts vēstulē. – Mēs aicinām visas starptautiskās finanšu institūcijas, tostarp SVF un tā vadību, turpināt atturēties no darbībām, kurās iesaistīta valsts agresore, un neatjaunot dialogu, kamēr Krievija turpina savu agresijas karu pret Ukrainu.”

SVF izpilddirektors Krievijā Aleksejs Mozgins 2.septembrī aģentūrai Reuters paziņoja, ka fonds 16. septembrī atsāks tiešsaistes konsultācijas ar Krievijas valdību un pēc tam 1.oktobrī tā delegācija apmeklēs Maskavu, lai tiktos ar amatpersonām. Aģentūras Bloomberg avoti apgalvoja, ka fonds mēģina pārliecināt Maskavu rīkot tiešās konsultācijas kādā trešajā valstī.

SVF savu nodomu atsākt konsultācijas skaidro ar to, ka ekonomiskā situācija Krievijā ir “normalizējusies” un ka situācijas pārskatīšana ir fonda un tā dalībvalstu “savstarpējs pienākums”. “Tā nav izvēles iespēja, bet gan fonda institucionāls pienākums, kas tiek pildīts visu tā locekļu interesēs,” SVF norādīja atbildē uz aģentūras Bloomberg pieprasījumu. “Mēs uzskatām, ka pašreizējā situācija ļauj veikt ekonomisko analīzi,” piebilda fonda Eiropas departamenta direktors Alfrēds Kammers.