Satelītu attēli liecina, ka Krievija ir izvietojusi modernas raķešu palaišanas iekārtas pie Ladogas ezera un trenējas karam pret NATO, raksta “Helsingin Sanomat”.
Krievija Ladogas ezerā trenējas karam pret NATO (43)
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi par mazo kaujas kuģu jeb raķešu korvetes “Bujan-M” izvietošanu pie Ladogas ezera. Kā ziņo Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņu kanāls “Zvezda”, šī ir pirmā reize, kad korvetes tur izvietotas.
Pārcelšanas iemesls ir jūras spēku mācības “Okeāns 2024”, kurās piedalās kuģi un jūras kājnieki no gandrīz visas Krievijas. Mācībās piedalās arī Ķīnas karakuģi.
Korvetes, kas atrodas uz mola Kākisalmi priekšā, ir redzamas arī satelītattēlos. Iepriekš satelītattēlos pie mola bija redzamas dažādas baržas un civilie kuģi. Tagad visu piestātni ir aizņēmušas 74 metrus garās korvetes.
Norvēģijas kara analītiķis un bijušais Norvēģijas jūras spēku virsnieks Tords Are Iversens apgalvo, ka kuģi atrodas Ladogas ezerā vismaz kopš pagājušās sestdienas.
Pēc Iversena teiktā, Krievija uzskata, ka Ladogas ezers ir tās jūras flotes “iekšējais cietoksnis”, kur raķešu palaišanas iekārtas var darboties attālināti no iespējamām militārām operācijām Baltijas jūrā.
“NATO un Krievijas kara gadījumā Baltijas jūra ļoti ātri kļūs ļoti bīstama un Krievijas Baltijas flotes bāzes Kaļiņingradā un Kronštatē – neaizsargātas,” saka Iversens.
Lai gan Ladogas ezers atrodas netālu no Somijas robežas, Iversens apgalvo, ka tā ir Krievijai neaizsargātāka teritorija nekā jebkura cita vieta Baltijas jūrā. Kuģus piestātnē var arī vieglāk aizsargāt ar pretgaisa raķetēm un iznīcinātājiem.
“Iespējamā karā ar NATO Krievijai būtu svarīgi censties pēc iespējas vairāk aizsargāt savas tālās darbības iespējas,” rezumē Iversens.
Korvešu “Bujan-M” raķešu palaišanas iekārtas spēj izšaut raķetes “Kalibr-NK” ar deklarēto darbības rādiusu līdz 2600 kilometriem. Efektīvais šaušanas rādiuss, visticamāk, būs mazāks, taču no Ladogas ezera raķetes joprojām spētu sasniegt lielu daļu Eiropas.
Krievija ir izmantojusi “Kalibr” raķetes Ukrainā un Sīrijā, lai iznīcinātu gan militārus, gan civilus mērķus. Ukrainā tās ir izšautas no Melnās jūras, konkrēti no “Bujan-M” korvetēm. Tās var izmantot arī kā kodolieročus.
Saskaņā ar ziņojumiem mācības “Okeāns 2024” turpināsies līdz pirmdienai.
Pēc Iversena teiktā, Krievijas lielākās militārās mācības parasti ir sauszemes mācības, bet šogad tās ir “Okeāns 2024”. Iespējams, tam par iemeslu ir karš Ukrainā.
“Tas ļaus diezgan uzskatāmi parādīt spēku rietumiem, jo Krievijas flote, izņemot Melnās jūras floti, karā nepiedalīsies,” saka Iversens.
Pēc Iversena teiktā, paredzams, ka Krievijas flote veiks šaušanas mācības Baltijas jūrā, kā arī pretzemūdeņu mācības. Tāpat notiks sadarbība ar Krievijas gaisa spēkiem.
Pašlaik Baltijas jūrā darbojas vairāki Krievijas karakuģi. Mācību ietvaros Baltijas jūrā ir novēroti arī Tu-22M stratēģiskie bumbvedēji.