Krievijas Centrālā banka izraksta “šoka terapiju” Putina kara ekonomikai (35)

Piektdien notikušajā sanāksmē Centrālā banka septīto reizi paaugstināja galveno procentu likmi un palielināja to līdz 19% gadā – līmenim, kādu ekonomika pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi tikai vienu reizi – pirmajās nedēļās pēc iebrukuma Ukrainā, kad Krieviju skāra Rietumu sankciju “cunami”.

Centrālā banka ir apsvērusi iespēju paaugstināt likmi līdz 20% un, iespējams, to darīs nākamajā sanāksmē, preses konferencē paziņoja regulatora vadītāja Elvīra Nabiuļina.

Procentu likmju ziņā Krievija jau tagad ir vienā līmenī ar bankrotējušām trešās pasaules valstīm. Pašreizējā Krievijas Centrālās bankas likme ir augstāka nekā Zambijā (13,5%), Gambijā (17%), Pakistānā (17,5%) un tuvojas Angolas līmenim (19,5%). Un tās turpmāka izaugsme Krieviju nostādīs vienā līmenī ar Zimbabvi (20%) un Libānu (20%).

Šādas likmes, kā uzskata “Alor Broker” analītiķis Aleksejs Antonovs, ir līdzīgas “šoka terapijai” ekonomikai. Bet no kā Centrālā banka ārstē Krieviju? Augusta beigās “Rosstat” oficiālais inflācijas līmenis bija 9,05%, un salīdzinājumā ar jūliju tas pirmo reizi vairāk nekā gada laikā palēninājās. Patērētāju inflācijas gaidas ir 12,9%. Tas ir mazāk nekā pagājušā gada decembrī (14,2 %) un mazāk nekā pirms kara (13,7% 2022. gada janvārī).

Tas, ko dara Centrālā banka, ir “izmisīgs pasākums, lai vispār nezaudētu kontroli un nenokristu līdz 20% vai augstākai inflācijai,” raksta “Ivolga Capital” izpilddirektors Andrejs Hohrīns. Viņš uzskata, ka ir radušies visi priekšnoteikumi, lai iestātos krīze. Galvenie no tiem ir triljonu dolāru injekcijas militārā kompleksa rūpnīcās, kā arī naudas izsniegšana līgumdarbiniekiem un brīvprātīgajiem, kas ekonomikā rada naudas piedāvājuma pārpalikumu, kas nav nodrošināts ar precēm.

“Budžeta stimuls, kas arvien vairāk koncentrējas uz speciālajām operācijām, nav mazinājies. Lai gan no ekonomikas viedokļa tas vairs nav impulss, bet gan tās pastāvēšanas kurināšana,” apgalvo Hohrīns. Pirmajā pusgadā valdība aizsardzības izdevumiem iztērēja rekordlielu summu – 5,3 triljonus rubļu, un līdz gada beigām militārie izdevumi var sasniegt 13 triljonus rubļu jeb 7-8% no IKP, lēš Vācijas Starptautiskās drošības problēmu institūta pētnieks Jānis Klūge.

Pagājušajā gadā pieņemtajā budžeta likumā ir paredzēts līdz 2025. gadam samazināt militāro izdevumu apjomu par 2,3 triljoniem rubļu. Taču, ņemot vērā notikumu attīstību, tam ir grūti noticēt, uzskata investīciju baņķieris Jevgeņijs Kogans.

Tas ir tikai laika jautājums, kad šādos apstākļos inflācija kļūs nekontrolējama un ekonomika nonāks krīzē, uzskata Kogans: “Publiskais sektors kļūst arvien vairāk atkarīgs no budžeta finansējuma un arvien vairāk nodarbojas ar neproduktīvu vai nerentablu darbu. Aizvien vairāk jūtami kļūst ierobežojumi produktīvajam, īpaši privātajam sektoram. Pēc 3,5 mēnešiem paaugstinātajai pamatlikmei tiks pievienots nodokļu paaugstinājums. Pietiekami daudz, lai radītu traucējumus, kas nav savienojami ar relatīvi cienīgu cilvēka dzīvi”.