Premjere gada laikā sevi spilgti parādījusi starptautiskajā arēnā, uzsver JV Saeimas frakcijas vadītājs

"Evika Siliņa ir vadījusi valdību kā ļoti laba komandas līdere, no vienas puses būdama prasīga pret savu komandu, no otras puses bijusi koleģiāla komandas vadītāja, kura spējusi visus vest uz kopīgu mērķi. Premjere sevi spilgti un izlēmīgi parādījusi starptautiskajā arēnā," teica Jurēvics, piebilstot, ka Siliņa kā līdzīgs ar līdzīgu runājusi ar citu Eiropas Savienības valstu līderiem, kā arī piedalījusies dažādu lēmumu pieņemšanā, piemēram, panākot atbalstu Ukrainai.

Jurēvics atgādināja, ka Siliņu nesenajā vizītē Ukrainā pozitīvi novērtējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kā vienu no Siliņas valdības veikumiem Jurēvics minēja ieguldījumu drošībā, piemēram, robežas stiprināšanā, finansējuma palielināšanai aizsardzībai.

Tāpat daudz esot paveikts valstī iekšēji, tajā skaitā palielināts finansējums veselības nozarei, nosakot pareizās prioritātes.

"Pie veselības nozares varu minēt zāļu reformu," piebilda Jurēvics.

Viņš arī uzsvēra, ka Siliņas valdība spēja atrisināt sen nepieciešamas, humānas, cilvēciskas lietas, piemēram, pieņemt kopdzīves regulējumu, ratificēt Stambulas konvenciju.

"Lai arī oponenti kaut ko pārmet, ir paveiktas daudzas praktiskas lietas," teica JV frakcijas vadītājs, kā vēl vienu piemēru minot palīdzību kredītņēmējiem, lai arī no bankām bijusi liela pretestība.

Runājot par veicamajiem darbiem, Jurēvics norādīja, ka nepieciešams strādāt pie iekšējās drošības stiprināšanas. "Esmu pārliecināts, ka budžetā būs papildu līdzekļi iekšējās drošības stiprināšanai," viņš piebilda un sacīja, ka valdībai jāturpina strādāt pie birokrātijas mazināšanas.

"No pirmās dienas skeptiķi teica, ka valdības dienas ir skaitītas, valdība kritīs pie budžeta, valdība kritīs pie jebkura jautājuma. Gribu atgādināt, ka šai koalīcijai ir neliels pārsvars, 52 balsis. Nevienu balsojumu šī valdība, koalīcija parlamentā nav zaudējusi," akcentēja Jurēvics, piebilstot, ka arī domstarpību gadījumos tiek panākta vienošanās.

15.septembrī aprit gads, kopš strādā Siliņas vadītā valdība, kas ir 42.Ministru kabineta sastāvs Latvijā un 22.kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Siliņas valdības koalīciju veido JV, ZZS un "Progresīvie". JV valdībā ir astoņi pārstāvji, ZZS - četri, bet "Progresīvajiem" - trīs ministri. Salīdzinoši ar pirms gada apstiprināto valdības sastāvu ārlietu ministra postenī Krišjāni Kariņu (JV) ir nomainījusi Baiba Braže (JV), bet kultūras ministres amatā Agnesi Loginu (P) ir nomainījusi Agnese Lāce (P).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), Siliņa kā nozīmīgākos valdības lēmumus saskata pārmaiņas veselības, darbaspēka nodokļu, izglītības un birokrātijas mazināšanas jomās.

Tāpat Siliņa atgādina, ka valdības darbā par prioritāti ir noteikta iekšējā un ārējā drošība, kas tiekot konsekventi ievērots. Piemēram, investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi pārsniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un pašlaik ir 3,2%, kā arī attīstītas bruņoto spēku aizsardzības spējas, sperti pirmie soļi militārās industrijas ražošanā, izpildīta apņemšanās 2023.gada laikā pabeigt sauszemes žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024.gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju.

Siliņas valdība tuvplānā ar Eviku Siliņu, TVNET raidījuma "Pulss" 2023. gada decembra epizode:

Kā uzskata politiķe, gada laikā valdība vienojusies par "daudzpusīgiem pasākumiem" valsts drošības stiprināšanā. Tāpat prioritāra esot bijusi Latvijas konkurētspējas attīstība, tāpēc esot mazināta birokrātija un izstrādātas izmaiņas darbaspēka nodokļos.

Līdztekus Siliņa uzskata, ka sāktas pārmaiņas veselības un izglītības sektoros, kā arī "sniegts atbalsts iedzīvotājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto ietekmi uz cilvēku maciņiem".