Runājot par veicamajiem darbiem, Jurēvics norādīja, ka nepieciešams strādāt pie iekšējās drošības stiprināšanas. "Esmu pārliecināts, ka budžetā būs papildu līdzekļi iekšējās drošības stiprināšanai," viņš piebilda un sacīja, ka valdībai jāturpina strādāt pie birokrātijas mazināšanas.
"No pirmās dienas skeptiķi teica, ka valdības dienas ir skaitītas, valdība kritīs pie budžeta, valdība kritīs pie jebkura jautājuma. Gribu atgādināt, ka šai koalīcijai ir neliels pārsvars, 52 balsis. Nevienu balsojumu šī valdība, koalīcija parlamentā nav zaudējusi," akcentēja Jurēvics, piebilstot, ka arī domstarpību gadījumos tiek panākta vienošanās.
15.septembrī aprit gads, kopš strādā Siliņas vadītā valdība, kas ir 42.Ministru kabineta sastāvs Latvijā un 22.kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Siliņas valdības koalīciju veido JV, ZZS un "Progresīvie". JV valdībā ir astoņi pārstāvji, ZZS - četri, bet "Progresīvajiem" - trīs ministri. Salīdzinoši ar pirms gada apstiprināto valdības sastāvu ārlietu ministra postenī Krišjāni Kariņu (JV) ir nomainījusi Baiba Braže (JV), bet kultūras ministres amatā Agnesi Loginu (P) ir nomainījusi Agnese Lāce (P).
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), Siliņa kā nozīmīgākos valdības lēmumus saskata pārmaiņas veselības, darbaspēka nodokļu, izglītības un birokrātijas mazināšanas jomās.
Tāpat Siliņa atgādina, ka valdības darbā par prioritāti ir noteikta iekšējā un ārējā drošība, kas tiekot konsekventi ievērots. Piemēram, investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi pārsniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un pašlaik ir 3,2%, kā arī attīstītas bruņoto spēku aizsardzības spējas, sperti pirmie soļi militārās industrijas ražošanā, izpildīta apņemšanās 2023.gada laikā pabeigt sauszemes žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024.gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju.
Siliņas valdība tuvplānā ar Eviku Siliņu, TVNET raidījuma "Pulss" 2023. gada decembra epizode:
Kā uzskata politiķe, gada laikā valdība vienojusies par "daudzpusīgiem pasākumiem" valsts drošības stiprināšanā. Tāpat prioritāra esot bijusi Latvijas konkurētspējas attīstība, tāpēc esot mazināta birokrātija un izstrādātas izmaiņas darbaspēka nodokļos.
Līdztekus Siliņa uzskata, ka sāktas pārmaiņas veselības un izglītības sektoros, kā arī "sniegts atbalsts iedzīvotājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto ietekmi uz cilvēku maciņiem".