Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Video Dega liesmās – Valmieras novadā zibens trāpījis Latvijas dižozolā (1)

Valmieras novadā zibens trāpījis Latvijas dižozolā
Valmieras novadā zibens trāpījis Latvijas dižozolā Foto: Ekrānuzņēmums no Rūjienas ugunsdzēsēju video

Valmieras novada Burtnieku pagastā šajās brīvdienās pamatīga skāde nodarīta vienam no Latvijas dižozoliem – tajā iespēris zibens, kā rezultātā koks sācis degt.

Zibens koku saspēris naktī uz 14. septembri, vēsta medijs "ReTV".

Dambju dižozols, kura augstums ir vismaz 21 metrs, atrodas pie Dambju mājām. Tas aug gravas malā, tāpēc tam dots arī nosaukums Dambju jeb Gravas dižozols. Pie tā var nokļūt pa ceļu, kas ved uz Burtnieku baznīcu.

Notikuma vietā strādājuši arī ugunsdzēsēji, kas dzēsuši liesmu skarto dižozolu.

Medijs "ReTV" savos sociālajos tīklos atzīmēja, ka tas ir septītais lielākais Latvijas dižozols. Savukārt medija ierakstu precizēja Latvijas Petroglifu centra (LPC) pārstāvis, dabas pētnieks un vēsturnieks Andris Grīnbergs, kurš norādīja, ka šī ozola apkārtmērs ir 9,10 metri. "Sanāk, ka ir 5. dižākais Latvijā," norādīja Grīnbergs.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā "tiekamiesdaba.lv" minēts, ka Dambju dižozols ir aizsargājams dabas piemineklis, turklāt tas ir aptuveni 400 gadus vecs.

Šajā mājaslapā gan teikts, ka ozola apkārtmērs ir 8,75 metri, bet augstums - 21 metrs. "Koks ir labā stāvoklī un, veicot mērījumus, regulāri tiek konstatēts koka stumbra apkārtmēra pieaugums. Ozols ir interesants gan ar lielo stumbra apkārtmēru, gan arī ar neparasti milzīgo virszemes sakņu sistēmu," teikts mājaslapā "tiekampiesdaba.lv".

Atgādinām, ka Kaives dižozols jeb Senču ozols ir resnākais ozols Baltijā. To var apskatīt Tukuma novada Sēmes pagastā.

Kā liecina informācija mājaslapā "visittukums.lv", Kaives ozola apkārtmērs ir vairāk nekā 10 metri. Mājaslapā teikts, ka tā kuplums vairs nav tik iespaidīgs, jo jau 20. gadsimta 20. gados zibens saspēra ozola galotni, bet 1990. gadā nolūza puse ozola zaru. Kaives ozolam, kā minēts mājaslapā, patlaban saglabājies tikai viens zars, taču ozols joprojām turpina augt. 

Kā teikts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā, pie dižkokiem to atpazīstamībai DAP izvieto informatīvo zīmi “Ozollapa”, taču arī, ja šī zīme nav pievienota, koks ir uzskatāms par aizsargājamu, ja sasniedzis noteiktu apkārtmēru vai augstumu. Dižkokam ir aizsargājama koka statuss neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav uzstādīta plāksnīte ar ozollapas attēlu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu