“Neatpaliek pat no plāna, bet atpaliek no rādītājiem pret iepriekšējo gadu. Tas man liekas svarīgāk,” atzīst finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV),
“Saplānot.. nu var diskutēt, vai ir labi vai slikti saplānots. Pirmos sešus mēnešus tā atpalikšana bija 4,6%, un tagad jau pieaudzis uz pieciem procentiem. Nu, mēs mēģinām analizēt šo situāciju.”
Viens no galvenajiem iemesliem gan tālu nav jāmeklē. Iepriekšējos gados bija izveidojusies situācija, kad smagāks maksājumu slogs iedzīvotājiem tomēr deva pienesumu budžetam. Piemēram, cenas par siltumu un elektroenerģiju bija ļoti augstas, bet līdz ar to arī nodokļos tas ļāva iekasēt vairāk. Šogad ar elektroenerģiju un siltumapgādi saistītajās nozarēs PVN iekasēts par 99 miljoniem jeb 33% mazāk, liecina VID dati. Un arī nozares lielākajos uzņēmumos atzīst, ka to samaksāto nodokļu apjoms krities.
“Rīgas Siltums” Finanšu departamenta vadītāja Ilze Leščinska stāsta, ka resursi bija kļuvuši krietni dārgāki, attiecīgi auga siltumapgādes tarifi un attiecīgi - nodoklis.
Krītoties izmaksām, arī nodokļu summas ir mazākas.
Cenu kritums gan nebija pēkšņs, un ar lejupejošu tendenci varēja rēķināties jau pērn. “Latvenergo” valdes loceklis un finanšu direktors Guntars Baļčūns norāda: “Atceramies 2022. gadu, 2022. gadā bija izteiktāks cenu kāpums, tas bija attiecināms gan uz dabasgāzi, gan uz ogļu cenām. Respektīvi visas energoresursu cenas kāpa, un, protams, tas eskalēja cenu līmeni kontraktos, jo līgumu parasti slēdz uz vienu gadu un līdz ar to, jā, tas 2023. gads bija zināmā mērā ar visaugstākām cenām. Protams, 2023. gadā elektrības cenas, gāzes cenas nokritās, un pēc būtības tie līgumi, kas šobrīd tiek slēgti, viņi tiek slēgti uz zemāka cenu līmeņa. Līdz ar to, protams, tās kopsakarības veidojās.”