:format(webp)/nginx/o/2024/09/15/16359263t1hf013.jpg)
Mūsu spējas identificēt lidojošus objektus Latvijas gaisa telpā ir ierobežotas. Šonedēļ to atkārtoja gan NBS komandieris, gan aizsardzības ministrs. Krievijas militārā drona ielidošana radījusi iedzīvotājiem bažas par bruņoto spēku spējām. Tikmēr Valsts robežsardze pērn par vairāk nekā 1,6 miljoniem iegādājās pretdronu sistēmas. Tās, iespējams, varētu izmantot arī militāro lidrobotu atklāšanai un pat apturēšanai, taču NBS pēc palīdzības pie robežsardzes nav vērsušies.
Gaigalavas ciems atrodas 235 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Pēc jaunākajiem statistikas datiem, tur mīt 757 iedzīvotāji. Otrdienas rītā ciema centrs ir kluss. Ārpus tā ik pa pārsimts metriem slejas kāda viensēta. Starp tām plaši lauki un aiz – biezi meži.
Atrast drona nokrišanas vietu nav grūti. Nezāļu laukā redzamas mašīnu iebraukātas sliedes, netālu saskatāmas tuvākas un tālākas mājas.
Biezoknis ieskauj nelielu, aptuveni metru dziļu bedri. Tai apkārt kaili, ar pelniem noklāti krūmi. Šeit sestdienas vakarā spridzināts bīstamais lidrobots. Bruņotie spēki to ierakuši dziļāk zemē. Lielākās detaļas aizvedis Militārās drošības un izlūkošanas dienests. Vienīgā pāri palikusī liecība ir pa zemi izkaisītas sīkas stiklašķiedras lauskas.
Krievijas militārā drona nokrišanas vietu no tuvākajām mājām šķir daži simti metri. Lai nokļūtu šeit no Baltkrievijas, dronam bija jāveic vismaz 90 kilometri. Nacionālie bruņotie spēki saka, ka dronam nebija naidīgu mērķu Latvijā, taču nespēj pamatot, kā šādu secinājumu izdarījuši. Drons netika notriekts, jo NBS rīkojušies saskaņā ar pieņemtajām procedūrām, kuras tie neatklāj, jo ir slepenas.
Netālu mājā jūtama rosība. Tur sastopam Veltu, kura šeit dzīvo jau vairāk nekā 70 gadus. Tagad ir kartupeļu laiks, un saimniece pārlasa ražu, lai atsijātu bojātos. Saimniecībā ir govis, vistas un pat zirgs, kuru izmanto, lai nokļūtu ciematā. Drona nokrišanu viņa neredzēja, taču dzirdēja.
Velta, Gaigalavas pagasta iedzīvotāja: “Vispirms bija policija. Un tieši bija izsaukuši policiju, viņi bija sajaukuši mājas – pie mums piebrauca. Un pēc tam aizbrauca. Tad tur ap plkst.11.00 sāka rīkoties armijnieki. Es tieši nepateikšu to laiku. [..]
NP: Pēc tam gājāt skatīties, kas tur notiek?
V.: Nē. Vecākais dēls aizgāja tur līdz ceļa galam, un tur bija kareivis ar automātu un nelaida tālāk. Uz to pusi ceļš bija slēgts. Tur traktorists nevarēja aizbraukt, ar mopēdu brauca, un viņus nelaida, tā ka tur ceļš bija slēgts līdz vakaram.
Tuvākie kaimiņi ir pāri ielai. Pārējie dzīvo attālāk. Drons nokritis uz Veltas īpašuma robežas 600 metrus no mājas.
NP: Vai jūtat kādu apdraudējumu tagad, kā tas drons tur nokrita?
V.: Nē. Varbūt es saku, ja būtu redzējusi, ka viņš nokrīt, tad varbūt kaut kas būtu. Bet tā kā neredzēju un tikai to dzirdēju, tad tas vairs… tā kā nav apdraudējuma.
NP: Tas sprādziens bija liels?
V.: Diezgan. Es pat vakarā no gultas izskrēju laukā. Logi norībēja. Mēs smējāmies, ka tikko salikām logus mājā, un, ja būtu vecie, noteikti būtu izbiruši visi.
Sprādzienu varēja dzirdēt arī centrā. Velta vienīgā zināja, kas notiek, bet ciemā dzīvojošajiem bija visdažādākie minējumi. Armija informāciju nesniedza. Arī novada mērs par notikušo uzzināja tikai nākamajā dienā no medijiem.
Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs ("Jaunā Vienotība", Kustība "PAR", Latgales partija):
“Es pats dzīvoju Gaigalavā, tas ir 3,6 kilometru attālumā no incidenta vietas, un tikai nākamajā dienā, izlasot preses relīzi, ko sniedza Aizsardzības ministrija, uzzināju, ka ir šāds incidents Rēzeknes novada teritorijā. Tikai īpaši painteresējoties sapratu, ka tas ir burtiski blakus manai mājai [..]”
NP: Tad sanāk, jums nebija informācijas, ko nodot sabiedrībai, vai tas bija uzstādījums no ministrijas vai NBS nenodot sabiedrībai informāciju?
M.Š.: Nē, šobrīd pašvaldībai šāds informācijas vispār nebija.
Janvārī valdība apstiprināja atjaunoto Civilās aizsardzības plānu. Saskaņā ar to Aizsardzības ministrijai un pašvaldībai ir jāinformē iedzīvotāji par pastāvošām bīstamībām. Lēmums neinformēt pieņemts vadības grupas sanāksmē Aizsardzības ministrijā.
Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris:
Kad atrodas gaisā šis lidaparāts, šajās procedūrās mums nav nepieciešams informēt sabiedrību, lai veltīgi neceltu paniku. Jo tad, kad tiešām tie ir draudi, tā kā, piemēram, Ukrainā, un atrodas kara stāvoklī iedzīvotāji, tad, protams, jāinformē iedzīvotāji, ieviešot speciālu apziņošanas sistēmu. Šodien mēs neatrodamies kara stāvoklī ar Baltkrieviju un šis ir pirmais gadījums, un tāpēc netika informēti uzreiz civilie iedzīvotāji šajā reģionā.
NP: Vai visā šajā faktiski neveiksmīgajā komunikācijas ķēdē saskatāt kaut kur savu atbildību?
Andris Sprūds, aizsardzības ministrs (Progresīvie): Kā es minēju, kā ministrs, kas ir atbildīgs par nozari, es noteikti, šobrīd atskatoties un izvērtējot to, ko mēs darījām, ir pilnīgi skaidrs, ka komunikācija ir ministru un ministrijas kopējā atbildība, bet arī ministra atbildība ļoti lielā mērā un, protams, ka tāpēc es uzņemos pilnu atbildību, ja ir kādas nepilnības, kas bija arī komunikācijā. Tā ka tas ir pilnīgi skaidrs.
Preses konference rīkota vien pirmdien, jo vajadzēja papildu pārbaudes. Bet arī tajā neko vairāk amatpersonas nepavēstīja. Daudzas svarīgas detaļas joprojām nav zināmas.
Nav zināms, vai drons lidojis pāri Krāslavai, Rēzeknei vai Daugavpilij. Neviens līdz šim nav atspēkojis apgalvojumu, ka drons netrāpīja apdzīvotā vietā laimīgas sakritības dēļ. Vietējie stāsta, ka tas nogāzies ap 09.00 rītā. Pirms 10.00 valsts policija saņēma izsaukumu. Sprūds izvairījās atbildēt, kas ieradās pirmie - policisti vai armijnieki.
NP: Tad kā mēs varam būt pārliecināti, ka bruņotie spēki tiešām ir sekojuši tam līdzi, ja pirmie noreaģēja civiliedzīvotāji?
Andris Sprūds, Aizsardzības ministrs (Progresīvie): Bruņotie spēki monitorēja kopumā šo virzību un trajektorijas, bet, kā es jau esmu minējis, gan bruņotajiem spēkiem šīs monitorēšanas un noteikšanas spējas, tām ir savi ierobežojumi.
Valsts robežsardze pērn par vairāk nekā 1,6 miljoniem iegādājusies pretdronu sistēmas. Ar tām, iespējams, varētu arī uztvert un pat apturēt “Shahed” un citus militārus dronus, taču NBS pēc palīdzības pie robežsardzes nav vērsušies.
2023.gada novembrī Valsts robežsardze noslēdza vairāk nekā 1,6 miljonu vērtu līgumu ar lietuviešu uzņēmumu “NT Service” par dronu noteikšanas un pretdronu sistēmu iegādi. Tā ir daļa no Baltijas valstīm un Somijai kopīgas robežu apsardzības sistēmas – tā dēvētās dronu sienas.
Primāri tās izmanto robežu sargāšanai – lai atklātu kontrabandu. Pēdējais kontrabandists aizturēts vēl šonedēļ. Rīki paredzēti pilotējamo lidrobotu pārķeršanai. Robežsardzes priekšnieks pieļauj, ka to varētu izmantot arī militāro izlūkdronu identificēšanai. Par citiem nevar teikt, jo praksē tas nav pārbaudīts.
NP: Bet tādus, kā piemēram, "Shahed" dronus, kas ir pagājušās nedēļas incidents, šīs sistēmas uztver?
Guntis Pujāts, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieks: Kā jau es teicu, pilotējamie droni. Šādi tipi nav pilotējamie droni – viņiem ir ieprogrammēts maršruts un viņi dodas savā maršrutā, un viņu ietekmēšana ar šādiem līdzekļiem ir apgrūtinoša. Nav praksē pārbaudīts, es tā to teikšu, no robežsardzes puses. Ja mēs konstatētu, es pieļauju, ka mēs izmēģinātu savas spējas arī reālos apstākļos. [..]
NP: Tad līdz šim NBS nav vērsies pie robežsardzes pēc palīdzības?
G.P.: Tajā gadījumā nevērsās.
Andris Sprūds, aizsardzības ministrs (Progresīvie):
"Robežsardzei ir sistēmas, bet vēlreiz, vispirms par gaisa telpas tiešā veidā pārkāpumiem, it īpaši, ja vairāk runājam par militāriem objektiem, tā ir NBS atbildība.
Otrdien prezidenta sasauktajā Nacionālās drošības padomes sēdē pārspriests jautājums par dienestu sadarbību. Iekšlietu ministrs rosinās ciešāk sadarboties ar robežsardzi."
Guntis Pujāts, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieks
“Cik man zināms, iekšlietu ministrs griezīsies pie Sprūda kunga ar piedāvājumu, kas ir attīstāms un kādas Iekšlietu ministrijas spējas ir ņemamas vērā ar šiem izaicinājumiem. Nākamotrdien ir paredzēta sanāksme, kur būs Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāri, NBS komandieris, es, un attiecīgi pārrunāsim šos jautājumus.”
Militārie un politikas eksperti uzsver: lai gan pirmais, šis noteikti nav pēdējais gadījums. Aizsardzības ministrs aicina iedzīvotājus, ja pamana dronu, zvanīt Valsts policijai.
Kā drons šeit nokļuvis, izmeklē Militārās drošības un izlūkošanas dienests. NBS komandieris Kalniņš nevarēja atbildēt uz "Nekā personīga" jautājumu, cik ilga būs pārbaude. MIDD interviju atteica, jo priekšnieks nav Latvijā.