:format(webp)/nginx/o/2024/09/15/16359265t1h5b81.jpg)
Šodien aprit gads, kopš darbu sāka Evikas Siliņas valdība. Tās turpmākās stabilitātes pārbaudījums – nākamā gada budžets, kas jau drīzumā nonāks Ministru kabinetā. Neoficiāla informācija liecina, ka vienošanās par pieaugumu drošībai panākta, taču ir daudz jautājumu par pārējām divām prioritātēm - izglītību un veselību.
Koalīcijas partneru starpā gan iezagusies neuzticība attiecībā uz to, kā nonāca līdz skandalozajam lēmumam par valsts ietekmes samazināšanu “airBaltic”. Ar lidsabiedrībā savulaik ieguldīto budžeta naudu Siliņas valdība piekrita segt lidsabiedrības vēsturiskos zaudējumus, lai kompānija pirms došanās uz biržu kļūtu pievilcīgāka iespējamiem investoriem. Veiksmīga kapitāla piesaistes gadījumā naudu saņemtu aviokompānija, nevis valsts.
Slepenībā un steigā pieņemtais lēmums un tā vājā skaidrošana sašūpojusi jau tā nedrošo satiksmes ministra Kaspara Briškena krēslu. Opozīcijas deputāti vāc parakstus ministra demisijas pieprasījumam. Uzticības balsojumu Saeimā viņam varētu izdoties izturēt, taču neapmierinātību ar Briškena darbu arvien redzamāk demonstrē valdības vadītāja.
Nodokļu maksātāju ieguldīto pusmiljardu aviokompānijā “airBaltic” atpakaļ neprasīs un nacionālajai lidsabiedrībai pēc būtības mainīsies saimnieks – šādus tik svarīgus lēmumus Evikas Siliņas valdība pieņēma dziļā slepenībā, skaidrošanu atstājot satiksmes ministra ziņā. “airBaltic” stāsts jau iezīmējis plaisas koalīcijā, un satiksmes ministra Kaspara Briškena nomaiņa varētu būt tikai laika jautājums.
Šā gada maijā “airBaltic” bija jāatrod 300 miljoni, lai atdotu parādus un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas.
“airBaltic” emitēja obligācijas ar ļoti augstu 14,5 procentu likmi, jo uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls un naudas aizdošana ar šādiem rādītājiem ir riskanta. Premjere Evika Siliņa un satiksmes ministrs Kaspars Briškens apsveica “airBaltic” ar veiksmīgu stratēģiju, arī valdība izlēma piedalīties un iegādājās obligācijas par 50 miljoniem. “Nākamie soļi – stratēģiskā investora piesaiste un akciju kotēšana Rīgas biržā”, sacīja Briškens.
Tobrīd nekas neliecināja, ka jau jūlijā aviokompānija prasīs samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu, norakstot visus valsts ieguldījumus, jo citādi tas traucējot kompānijai doties uz biržu. “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks “Nekā personīga” uzsver, ka satiksmes ministrija jau pirms gada esot informēta, ka akciju struktūru pirms publiskā piedāvājuma jeb IPO nāksies sakārtot, tomēr satiksmes ministram šāds pavērsiens šovasar bija pārsteigums.
Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (Progresīvie)
“Protams, esmu uzņēmuma valdei, padomei uzdevis šos jautājumus, kāpēc tik kritiska lieta, ja jau arī padome un valde atzīst, ka tas ir būtisks priekšnosacījums IPO. Ir skaidrs, ka tā atbildība par publiskiem ieguldījumiem uzņēmumā ir ļoti augsta. Tāpēc šobrīd mēs esam tādā situācijā. Un es neesmu apmierināts, ka šis ļoti sarežģītais risinājums, lai cik tas būtu svarīgs akciju emisijai, ka tas parādījās tikai jūlija vidū.”
Briškena vadītā ministrija paguva izstrādāt alternatīvus “airBaltic” attīstības scenārijus, kas bija piesardzīgāki. Tie piedāvāja mazāku pamatkapitāla samazināšanu. “airBaltic” attīstības variantus valdībā aiz slēgtām durvīm šovasar skatīja vairākās sēdēs, taču 30.augustā vērtēts vienīgi “airBaltic” primārais scenārijs par pamatkapitāla samazināšanu un četru akciju tipu sapludināšanu vienā. Aiz tā stāvot arī investīciju bankas un juristi un viņi “airBaltic” ambiciozo plānu sauc par īstenojamu.
Lidsabiedrības versiju aizstāvēja arī valsts ieceltais "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. Viņš ir pārstāvējis valsti bankā "Citadele" laikā, kad sākts tās pārdošanas process. Patlaban vienlaikus ar amatu "airBaltic" Klāvs Vasks ir arī valstij daļēji piederošās kompānijas "Tet" padomes priekšsēdētājs.
Kopš 90. gadu vidus lidsabiedrībā “airBaltic” ielikti 526 miljoni nodokļu maksātāju naudas. Lielākā daļa, 340 miljoni, ieguldīti Covid laikā.
Martins Gauss, “airBaltic” valdes priekšsēdētājs, 2022.gads 4.septembris:
Netika dota nauda, kas tagad ir nodedzināta. Nauda tika iedota atbilstoši ES noteikumiem. Tā ir jāatmaksā valstij atpakaļ. Latvijas valsts atgūs šo naudu 100% apmērā. Bet “airBaltic” ir jābūt pelnošam, lai to varētu izdarīt.
Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (Progresīvie):
“Zināmā mērā maldinošā veidā sabiedrībā bija radītas gaidas, ka arī šis Covid atbalsts tiks atmaksāts.
Šādos apstākļos visu laiku tiku uzturēts šis mīts, ka caur IPO visu šo naudu būs iespējams atgūt. Vēlāk, protams, sāka nākt pilnīgi cita informācija. Ka šie IPO līdzekļi ir nepieciešami uzņēmuma tālākai attīstībai, un tie līdzekļi, kas Covid laikā ir zaudēti (uzņēmumam bija milzīgi zaudējumi), viņi vairs nav tiešā veidā atgūstami.
Tāpēc šo informāciju nav viegli izskaidrot sabiedrībai, ir pamatots arī šis sašutums, to noteikti nevar saukt par grāmatvediski tehnisku darbību.
Tur mēs redzam, ka šādus jau notikušus zaudējumus, tīrā veidā šādus atgūt vairs nevar. Viņus var atgūt, vismaz censties atgūt, valstij saglabājot vismaz daļēju līdzdalību kapitālā, un, ja realizējas uzņēmuma biznesa plāns un tas strādā ar peļņu, valsts var potenciāli nākotnē gūt dividendes."
NP: Vai nodokļu maksātājs nebūtu ar lielāku uzticību jums politiķiem, ja jūs pateiktu, ka nauda būs jānoraksta, bet būs arī ieguvumi. Nav citu variantu. Tas nebūtu godīgāk?
K.B.: Bet tas ir tas, ko es otrdien centos paskaidrot.
Evikas Siliņas Ministru kabinets pēc lēmuma pieņemšanas par airBaltic rīkojās sev neraksturīgi. Par izsludināto ārkārtas valdības sēdi piektdienā žurnālisti uzzināja tikai no rīta. Nebija ierastās preses konferences, kurā iespējams iztaujāt atbildīgās nozares ministru un valdības vadītāju.
Arī aviokompānijas "airBaltic" tajā dienā sagatavotā preses relīze nesaņēma saskaņojumu premjeres birojā un tika publicēta tikai četras dienas vēlāk. Tad arī pēc sabiedrības spiediena sarīkota "airBaltic" un satiksmes ministra kopīga preses konference.
Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (Progresīvie)
Man bija iespēja nokomunicēt, bet es paļāvos, ka būs šī komunikācija. Tas nāca ar laika nobīdi, un es uzskatu, ka varēja to izdarīt labāk.
NP: Jums nav aizvainojums, ka premjeres birojs ir vairāk uzticējies “airBaltic” padomei (un valdei) un nevis Satiksmes ministrijai kā “airBaltic” akcionāru pārstāvim?
K.B.: Aizvainojums nav tā īstā forma politikā, skaidrs, ka šis ir sarežģīts jautājums, te ir iesaistītas vairākas ministrijas, protams, arī Ministru prezidente; pie tik stratēģiska līmeņa jautājuma uzņēmums izmanto visas savas iespējas, visos līmeņos.
Edmunds Jurēvics, Saeimas deputāts, frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs:
“Klupināšanas lietas nav Evikas Siliņas stilā, viņa ir stingra vadītāja, bet viņa ir komandas vadītāja.”
Evika Siliņa, Ministru prezidente (Jaunā Vienotība), TV3 "900 sekundes", 4.septembris:
“Šobrīd, jā, es arī vērtēju, kādā veidā ministrs iznesīs šo jautājumu, kā viņš spēs izpildīt šo valdības lēmumu, man jāsaka, ka nu nav bijusi gana apmierinoša šī komunikācija”.
Saeimas opozīcija prasīs Briškena demisiju, jo viņš nespējot vadīt nozari. Diskusijai par “airBaltic” ieliktajiem publiskajiem līdzekļiem un iespējām tos atgūt bija jābūt, uzskata bijušais satiksmes ministrs, tagad opozīcijā strādājošais Jānis Vitenbergs.
Jānis Vitenbergs, bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts (NA):
“Vienmēr bija tāds kā solījums – skatoties uz priekšu, ka šie līdzekļi tiks atgriezti. Gauss pat ir teicis, ka valsts ar to nopelnīs. Tad tas viss tā ar vienu elpas vilcienu ir pamainījies. Gribēju Briškenam uzdot jautājumu, kurš tad pieņēma lēmumu pamainīt šo komunikāciju, norakstīt šo summu. Nevis to saglabāt un par to cīnīties.
Demisijas pieprasījums ir tāds loģisks solis”.
Andris Kulbergs, Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts):
“Mēs redzam, ka tas pasākums notiek pēdējā dienā, nav normāli šādus jautājumus likt piektdienā slēgtā sēdē, apzinoties, ka kāds nepamanīs un noklusēs.
Mēs šobrīd nezinām, par cik tiek novērtēts “airBaltic”. Mēs to varam uzzināt tikai tad, kad tirgus dos savu vērtējumu, cik investors vērtē “airBaltic” akcijas. Mums tiek teikts, ka mums vajag 300 miljonus, tos mēs dabūsim. Vai dabūsim? Kādam nopirkt šobrīd pa lēto šo būtu diezgan izšķērdīgi no mūsu ieguldītajiem līdzekļiem”.
Briškens līdz šim opozīcijas rosinātos divus neuzticības balsojumus Saeimā ir izturējis. Pats atkāpties viņš neplāno.
Koalīcija vienojusies par diviem variantiem, kā ministru var nomainīt: pati partija atsauc savu ministru vai Ministru prezidente lūdz atkāpties.
Atšķirībā no kultūras ministres Agneses Loginas, "Progresīvie" stingri ir nostājušies aiz sava premjera amata kandidāta Briškena.
N.P: Ja premjere lūdz nomainīt Briškenu, kāda ir jūsu atbilde?
Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs: “Mūsu pirmais jautājums ir kāpēc. Jo mums ir jāsaprot, kāpēc šāda prasība izskan? Tad mēs varam vērtēt, bet es šobrīd neredzu pamatu šādai prasībai.”
Evika Siliņa, Ministru prezidente (Jaunā Vienotība):
“Ir jāsagaida rezultāts attiecībā uz “airBaltic”, vai tas solījums, ka IPO būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk, ko arī ministrs ir pieprasījis, vai tas tiks izdarīts, un tad tas būs jāvērtē ne vien no komunikācijas viedokļa, bet arī no satura. Jo politiķim ir svarīga ne tikai komunikācija, bet arī rezultāts. Un es vērtēšu arī no tā, vai ir sasniegti rezultāti.”
NP: Bet vai jūs uzticaties Briškenam?
E.S.: Paldies. Šonedēļ es neko nepieteikšu, šonedēļ es dodos prom. Paldies!
"airBaltic" akciju publiskais piedāvājums gaidāms rudenī, un tajā cer iegūt 300 miljonus. Satiksmes ministrs apgalvo, ka esot arī plāns B, ja neizdodas piesaistīt vajadzīgo summu, un tas nozīmētu samazināt reisu skaitu no Rīgas, nepirkt jaunas lidmašīnas un esošās pārlikt tirgos, kuros var nopelnīt vairāk. Ieguldījumi "airBaltic" no budžeta naudas netiek plānoti.
Kļuvis skaidrāks, kurš ir noslēpumainais vārdā nenosauktais “airBaltic” stratēģiskais investors. Biznesa ziņu aģentūra Bloomberg ziņo, ka sarunas notiekot ar vācu aviomilzi “Lufthansa”. “Lufhansas” grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības.
“airBaltic” šajā piektdienā ziņoja, ka uz vairākiem gadiem iznomās "Lufthansa" gandrīz pusi no jaunajām “Airbus 220-300” lidmašīnām. “airBaltic” flotē tādu ir 48, un līdz 2030.gadam plānots iepirkt vēl tikpat.
“Nekā personīga” līdz šim izpētītais liecina, ka “airBaltic” pamatā pelna, izīrējot citām lidsabiedrībām savu jauno moderno floti. Ar “Lufthansas” līgumu iznomāšanas pakalpojumi vēl pieaugs.
Visdrīzāk jautājumi par to, vai turpmākajā aviokompānijas darbā Latvijas iedzīvotāju intereses neaizvirzīsies arvien tālākā plānā, pirms neuzticības balsojuma tiks uzdoti ne tikai satiksmes ministram. Par valsts līdzdalības samazināšanu lēma visa valdība, un Ministru kabineta lēmuma tiesiskumu ģenerālprokuroram lūdzis izvērtēt opozīcijā esošais Apvienotais saraksts.