Noskaties ⟩ Kriminālatbildība par karteļiem: ZZS un uzņēmēju organizācijas gūst virsroku pār prokuratūru (3)

Prokuratūra jau divus gadus virza grozījumus, kas paredzētu kriminālatbildību karteļu veidotājiem. Sākumā ierosinājums pazuda Tieslietu ministrijas atvilktnēs, bet pagājušajā nedēļā ar ZZS balsu palīdzību tos noraidīja Saeima.

Saeimas 5. septembra sēde, Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts (ZZS):

“Latvijā nevajag par jebkuru darbību paredzēt kriminālatbildību. Beigu beigās mēs kriminālatbildību pataisīsim par ikdienas parādību, visu kriminalizēsim. Beigās cilvēki sapratīs, ka kriminālatbildība – tā ir ikdienas parādība.”

Edgars Putra, Saeimas deputāts (AS):

“Iepirkumiem sen ir izveidota elektronisko iepirkumu sistēma, kurā neko nevar sarunāt. Tāpēc varbūt nenodarbosimies ar to – nestiprināsim policejisku valsti, bet uzticēsimies uzņēmējiem.”

Prokuratūras priekšlikums paredzēja piedāvājumu saskaņošanu starp uzņēmējiem sodīt pat ar trīs gadiem cietumā. Ja to izdarījusi organizēta grupa, tad varētu dabūt pat piecus gadus. Notiesātajam būtu liegums vairākus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Priekšlikumu noraidīja ar “Apvienotā saraksta”, partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV), “Stabilitātei!” un koalīcijā esošās ZZS balsīm.

Māris Leja, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs:

“Tie grozījumi nāca no mūsu puses, iniciatīva bija, vadoties pēc pieredzes vismaz divos lielos kriminālprocesos, kuros tika konstatēts, ka juridisko personu darbinieki savā starpā saskaņo publiskajā iepirkumā paredzētās cenas.”

Juris Gaiķis, Konkurences padomes priekšsēdētājs

“Tā ķēdīte jau aiziet līdz vienkāršam cilvēkam, kurš grib uzbūvēt mājās šķūnīti, tā cena aiziet arī līdz viņam, neskatoties, ka būvē lielus objektus par milzu naudām, bet kopējais tirgus ir sabojāts ar tādu apjomīgu karteli.”

Prokurora Lejas pieminētie procesi ir tā sauktais būvnieku kartelis un “Latvenergo” iepirkumu lieta. Konkurences padome atklāja, ka vismaz 70 iepirkumos par gandrīz 700 miljoniem eiro desmit būvnieki bija saskaņojuši piedāvājumus un sadalījuši tirgu paši. Pieķertās kompānijas samaksāja gandrīz 17 miljonus sodanaudās.

Saeimas Juridiskajā komisijā par priekšlikumu izvērtās asas diskusijas. Izskanēja, ka uzņēmumi jau pat ierēķinot iespējamo Konkurences padomes sodu savos izdevumos un no tā nebaidās.

Prokuratūras iesniegto formulējumu pieslīpēja un to atbalstīja gan KNAB, gan Tieslietu ministrija, gan Ārvalstu investoru padome, neiebilda arī Konkurences padome. Pret bija Ekonomikas ministrija, bet visaktīvāk protestēja Latvijas Darba devēju konfederācija. Tādēļ diskutēja vēl - Saeimas apakškomisijā un Konkurences padomes konsultatīvajā padomē. Uzņēmēji iebilda gan pret priekšlikumu saturu, gan procesu - ka prokuratūras ierosinājums iesniegts likuma otrajā lasījumā, nevis izgājis cauri Ministru kabinetam un tad nonācis Saeimā kā atsevišķs likumprojekts.

Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors:

“Tas LDDK viedoklis - ka nekvalitatīvi izstrādātiem likumiem nevajadzētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, un to nevar skatīt, neskatoties to kontekstā, kādā veidā viens vai otrs grozījums var pakļaut riskam godīgus uzņēmējus.”

NP: Kādam riskam tas varētu pakļaut godīgus uzņēmējus?

K.G.: Ja mēs saliekam šos divus – korupcija un aizliegtā vienošanās – kopā, kā tas publiskajā telpā ir izskanējis. Ja aizliegtās vienošanās kontekstā mēs runājam par korupciju, tad korupcija jau šobrīd ir krimināli sodāma. LDDK nav par sodu izmaiņām, bet, ja politiski ir šāda virzība, tad LDDK ieskatā būtu jābūt veiktam izvērtējumam par to, kādu efektu šādas izmaiņas var atstāt.

Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS):

“Tā baža no uzņēmēju organizāciju puses bija - vai nebūs tā, ka uzsāks kriminālprocesu bez pietiekama pamata, tā apdraudot reputāciju un visu pārējo, kas attiecas uz pašiem komersantiem un viņu darbību.”

NP: Jūsu pakļautības iestāde Konkurences padome neredzēja problēmu, prokuratūra arī nē, kādēļ jūs tam [iestājāties] pa vidu?

J.M.: Gluži tā, ka nebija iebildumu, arī nevarētu teikt. Mūsu aicinājums bija šo visu virzīt atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim, pilnajā saskaņošanā ar diskusijām un visu iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu un tad iet uz diskusijām Saeimā. Šajā gadījumā tāds process netika veikts.

Juris Gaiķis, Konkurences padomes priekšsēdētājs:

“Pie konkrētām redakcijām ir ļoti ilgi strādāts kopā ar prokuratūru un Saeimas Juridisko komisiju tādā veidā, lai šie grozījumi netraucētu Konkurences padomes ikdienas darbam un nepārklātos procesi. Respektīvi tā ir tapusi tāda, lai būtu nošķirti - mūsu administratīvais process no iespējamā kriminālprocesa, kas būtu policijas un prokuratūras jautājums.”

Andrejs Judins, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība):

“Bija iespēja šeit, Saeimā, strādāt. Mums arī bija vairākas sēdes ar lielu laika atstarpi, bet viņi gāja uz katru sēdi un atkārtoja: mēs nebijām pietiekami iesaistīti. Lūdzu, jums ir iespēja iesaistīties tagad! Nē mēs nebijām iepriekš iesaistīti.

Te bija arī tāds rets gadījums - nevis rets, bet es pat neatceros [tādu] pēdējā laikā -, ka man arī zvanīja un lūdza nesteigties. Pieklājīgi, bez kādiem tur draudiem vai piedāvājumiem, bet tādi zvani, ka varbūt vēl vajadzētu padomāt, vajadzētu apspriest, bez steigas. Varbūt labāk to nedarīt.”

Sākumā par priekšlikumu šaubījās arī koalīcijas partneris "Progresīvie". Partijas Saeimas frakcijā strādā bijusī Konkurences padomes vadītāja. Viņa baidījās, ka pārklāsies Konkurences padomes un policijas darbs.

Skaidrīte Ābrama, Saeimas deputāte (Progresīvie)

“Pēdējais piedāvājums bija saskaņots arī ar konkurences tiesību praktiķiem, kas nāca no Ģenerālprokuratūras, un es pilnībā to atbalstu. Ļoti bieži tās amatpersonas, kuras ir iniciējušas pārkāpumu, par kuru uzņēmums saņēmis sodu, tās vienkārši aiziet citā uzņēmumā darboties, bez kāda soda turpina darīt to pašu. Mums joprojām iepirkumu karteļi ir vislielākais pārkāpumu veids konkurences tiesību aspektā, kas arī tautsaimniecībai nodara milzīgu postu.”

Nacionālās apvienības frakciju apmeklēja LDDK un mēģina pārliecināt neatbalstīt kriminalizāciju, taču partija nobalsoja par. Pat ASV vēstniecība publiski atbalstīja karteļu kriminalizēšanu. Savukārt Apvienotais saraksts nobalsoja pret, bet tagad - pēc sabiedrības kritikas - tajā vaino “Jauno Vienotību”.

ASV vēstniecība pauž nožēlu par Saeimas lēmumu noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildībai par korupciju ir jābūt pašsaprotamai.

— U.S. Embassy Riga (@USEmbassyRiga) September 11, 2024

Edmunds Teirumnieks, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs (NA)

"Indriksone ir bijusi ekonomikas ministre, un viņas nostāja bija, ka šis ceļš ir jāatbalsta."

Edgars Tavars, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

“Parasti, ja “Jaunajai Vienotībai” ir kas svarīgs, viņi vienmēr pienāk pie manis parlamentā. Arī šādā situācijā būtu bijis normāli, ja kāds redz, ka komisijā priekšlikums nav guvis atbalstu.”

Koalīcijas partija ZZS savu balsojumu pret pamato ar neadekvāti asu vēršanos pret uzņēmējiem. Viņuprāt, policija gribot noklausīties uzņēmēju sarunas.

Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts (ZZS):

“Tas apslēptais mērķis ir tāds: ja varētu uzsākt kriminālprocesu, varētu veikt slepenās jeb speciālās izmeklēšanas darbības, varētu noklausīties, izsekot, likt mikrofonus visur un iegūt pierādījumus tam, ko šobrīd nevar izmantot administratīvajā procesā.”

Viņam ir taisnība. Izmeklēt aizliegtu vienošanos ar tādām operatīvām metodēm kā sarunu noklausīšanās Konkurences padome nevar. Būvnieku kartelis tika pieķerts, KNAB izmeklējot citus noziegumus. Tagad būvnieku aizstāvji tiesā mēģina pierādīt, ka konkurences uzraugi KNAB citā lietā ierakstītās sarunas izmantot pret viņiem nedrīkst.

Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts (ZZS)

“Mēģināsim Latvijā tomēr kriminālatbildību paredzēt kā ļoti nopietnu atbildības veidu par tiem, kas ir sabiedrībai bīstami noziegumi.”

Andrejs Judins, Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”)

"Kur ir absurds absolūtais: mums ir pārkāpumi, zaudējumi ir miljonos un atbildības cilvēkiem, kas veic šīs darbības, - nekādas. Vienkārši nulle."

Piektdien ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS izplatīja paziņojumu, ka aicina Konkurences padomes Konsultatīvo padomi izvērtēt alternatīvu likumu, kas par aizliegtu vienošanos noteiktu atbildību ne tikai uzņēmumiem, bet arī to amatpersonām. Tiesa gan, tas paredzētu administratīvu, nevis kriminālatbildību.