Mazāka maksa par elektrību jānodrošina visiem, kuriem valsts to paredzējusi, uzsver tiesībsargs (2)

Birojā norāda, ka Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 160 000 aizsargāto lietotāju, bet vairāk nekā 50 000 pakalpojumu faktiski nesaņem.

Aizsargātie lietotāji ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības, ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti vai viņu aizgādņi, daudzbērnu ģimenes.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu līdz nākamā gada 1.martam nodrošināt tiesības visiem aizsargātajiem lietotājiem faktiski saņemt aizsargātā lietotāja atbalstu, ja tie nav tiešie elektroenerģijas tirdzniecības līguma slēdzēji, un galalietotājs nav izdarījis sociāli atbildīgu lēmumu, noslēdzot līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kam pakalpojums jāsniedz obligāti vai tas to nodrošina brīvprātīgi.

"Iedzīvotājiem nav jācieš nepilnīgu likumu, noteikumu vai citu neizdarības dēļ. Ja valsts ir atzinusi, ka aizsargātie lietotāji ir jāatbalsta, tas nozīmē atbalstīt visus, nevis daļu. 50 000, kas palikuši "ārpusē", ir satraucoši liels skaits," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Nepilnību tiesībsargs konstatēja, skatot cilvēka ar pirmās grupas invaliditāti iesniegumu, kurā norādīts, ka viņam ir piešķirts aizsargātā lietotāja atbalsts, taču atbalsts faktiski tika pārtraukts kopš brīža, kad dzīvojamās mājas pārvaldnieks noslēdza elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nesniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.

Kā norāda Jansons, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu ir pienākums sniegt elektroenerģijas tirgotājam, kurš apkalpo vairāk nekā 10 000 mājsaimniecības lietotāju. Savukārt elektroenerģijas tirgotājs, kura mājsaimniecības lietotāju skaits ir mazāks nekā 10 000, pakalpojumu sniedz brīvprātīgi.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka aizsargātais lietotājs, kura elektroenerģijas tirgotājs nenodrošina minēto pakalpojumu, drīkst vienpusēji izbeigt līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas, norāda tiesībsarga birojā.

Vienlaikus tiesībsargs secinājis, ka šis noteikums neattiecas uz tiem lietotājiem, kas nav tiešie līgumslēdzēji, proti, saņem pakalpojumu kā apakšlietotāji. Praksē tas nozīmē to, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, pašvaldību sociālo dzīvokļu īrnieki, un citi, nav tiesīgi vienpusēji izbeigt līgumu gadījumā, ja elektroenerģijas tirgotājs nekvalificējas obligātai pakalpojuma sniegšanai vai to nenodrošina brīvprātīgi, jo tieši elektroenerģijas galalietotājs, nevis aizsargātais lietotājs ir tā persona, kura pēc saviem ieskatiem nosaka, ar kuru elektroenerģijas tirgotāju tiks noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums, skaidro Jansons.

Nodrošinot brīvā elektroenerģijas tirgus darbību, likumdevējam bija jāparedz alternatīvs veids, kā aizsargātajiem lietotājiem, kas faktiski nesaņem elektroenerģijas rēķinu maksas samazinājumu, saņemt sociālo atbalstu, akcentē tiesībsargs. Tas, kā norāda Jansons, var notikt, piemēram, izmaksājamu kompensāciju veidā, kas neietekmētu elektroenerģijas brīvā tirgus darbību, konkurenci un mazo elektroenerģijas tirgotāju piedalīšanos tajā.

"Pie tam šaubu par šādu alternatīvu veidu pastāvēšanu nevar būt, jo valsts ir atzinusi, ka aizsargātie lietotāji ir jāatbalsta. Tātad mērķi ir iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē ar citu alternatīvu sociālā atbalsta instrumentu," uzskata Jansons.

Tiesībsargs atzīst, ka atšķirīgā attieksme starp aizsargātajiem lietotājiem, lai arī noteikta ar leģitīmu mērķi, nav pamatota un samērīga ar to, līdz ar to neatbilst Satversmē noteiktajam tiesiskās vienlīdzības principam un 109. pantā noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Tādēļ līdz nākamā gada 1.martam tiesībsargs aicina valdību šo nepilnību novērst.