Krievijai ārvalstīs izdevies atrast 180 miljardu dolāru vērtas "ēnu rezerves" (5)

Kopš 2022. gada sākuma Krievijas rezidenti ārvalstīs noguldījuši un uzkrājuši 180 miljardus dolāru, ņemot vērā Krievijas Centrālās bankas statistiku, aprēķinājis Vācijas Starptautisko drošības problēmu institūta zinātniskais darbinieks Janis Klūge.

Pēc Centrālās bankas datiem starptautisko investīciju jomā šī nauda ierēķināta pozīcijā “citas investīcijas”, “aizņēmumi, valūta skaidrā naudā un depozīti”, kā arī “citas parādsaistības”.

Visticamāk, “ēnu rezerves” veido lielākās kompānijas – eksportētāji, norāda Klūge. 2022. gadā Krievija ieguva rekordlielus ieņēmumus no energoresursiem (591,5 miljardi dolāru) un vēsturē lielāko maksājumu balansu (227,4 miljardus dolāru), kas samazinājās 2023. gadā, bet tāpat saglabājies būtisks (118,3 miljardi dolāru).

Ārvalstīs uzkrātās rezerves faktiski līdzvērtīgas pusei Krievijas federālā budžeta (406 miljardi dolāru), kā arī ir vienlīdzīgas visām Krievijas Centrālās bankas zelta rezervēm (188 miljardi dolāru) un teju divkārt pārsniedz Krievijas pašas valūtas rezerves. Lai arī Krievijas Centrālā banka uzrāda vairāk nekā 613 miljardus dolāru lielas rezerves, tostarp 396 miljardus ārvalstu valūtā, patiesībā vairāk nekā 300 miljardi ir bloķēti sankciju dēļ. Tas, kas ir reāli pieejams regulatora rīcībā, – aptuveni 100 miljardus dolāru vērtas Ķīnas juaņas.

Par Krievijas ”ēnu rezervēm” ir zināms ļoti maz, norāda Klūge. Tāpat liela mīkla ir valstis, kur šīs rezerves ir izvietotas, un kādās valūtās vai aktīvos tās glabājas.

Pēc Rietumvalstu statistikas, šī nauda faktiski nav redzama, un tas nozīmē, ka valūta ir noslēpta valstīs, ko Krievija sauc par ”draudzīgām”, – Turcijā vai Indijā, kam ir liels tirdzniecības deficīts ar Krieviju (attiecīgi trīs un seši miljardi dolāru mēnesī).

“Krievijas “ēnu rezerves” var kļūt par glābšanas riņķi ekonomikai gadījumā, ja kritīsies naftas cenas un eksporta ienākumi samazināsies, bet valūtas plūsma vairs neļaus nosegt importa vajadzības,” raksta Klūge. Cik likvīdas ir šīs rezerves, cik lielā apjomā tās var ievest Krievijā, nav zināms.

Galveno “ēnu rezervju” daļu Krievijai izdevās uzkrāt 2022. gadā, taču arī tagad to apjoms turpina pieaugt. Krievijas Centrālā banka to skaidro ar faktu, ka Krievijai ir vērā ņemamas problēmas ar maksājumiem, ar ko saskaras Krievijas bizness.

2024. gada janvārī – jūlijā, ņemot vērā regulatora statistiku, Krievijas kompānijas uzkrājušas ārvalstu aktīvus 44,6 miljardu dolāru vērtībā. Daļa šīs summas saistīta ar “starptautisko norēķinu sistēmas ķēžu sarežģīšanos”, kādēļ biznesam veidojas būtiski parādi, ko rada laikā neiegūtie līdzekļi.