Peldētapmācība skolās: deputāti un eksperti skarbi kritizē ministriju par bezdarbību

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija otrdien iepazinās ar paveikto peldētapmācības veicināšanā. Apakškomisija šo jautājumu vairākkārt skatījusi arī iepriekš.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) pauda, ka viņam ir "deja vu" sajūta, jo nekas neesot pavirzījies uz priekšu, un kopš pēdējās sēdes IZM pēc Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) lūguma tikai aptaujājusi izglītības iestādes par aktuālo situāciju.

"Izskatās diezgan ciniski, jo mēs nerunājam par stadiona uzbūvēšanu vienam sporta veidam, [..], bet [..] runa ir par dzīvībām," sprieda deputāts. Viņš gaidījis, ka IZM būs lūgusi Finanšu ministriju (FM) vidējā termiņa budžetā vismaz ieplānot finansējumu nākamajos gados šo apmācību reālai ieviešanai visās skolās.

Apakškomisija tagad aicina IZM rast finansējumu vismaz 0,5 miljona eiro apmērā no 1.janvāra. Tas ļautu nodrošināt peldētapmācību 15 000 bērniem, "lai vismaz iesāktu virzību pareizajā virzienā".

Savukārt deputāts Raimonds Bergmanis (AS) pauda neizpratni, kāpēc IZM nevarēja izstrādāt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, jo tam nav vajadzīgas papildu finanses. "Tā ir atrunāšanās," par neizdarīto sprieda opozīcijas deputāts.

Apakškomisija iepriekš bija rosinājusi IZM veikt grozījumus septiņos Ministru kabineta noteikumos. Taču, kā pauda IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, ne visi no tiem esot ministrijas kompetencē. Piemēram, pie izmaiņām glābēju klasifikatorā būtu jāstrādā Labklājības ministrijai.

Ar IZM neizdarību neapmierināta arī LPF un biedrība "Peldēt droši", paužot, ka astoņu gadu laikā risinājumi neesot rasti. LPF prezidents Aivars Platonovs ir pārliecināts, ka IZM "ar vienu aktivitāti, kas ielikta viņu prioritātēs un plānos" daļēji gan atrisinātu problēmas ar fiziskās aktivitātes trūkumu un lieko svaru, gan veicinātu jauniešu fizisko sagatavotību un atbilstību nacionālajai drošības aizsardzībai.

"Mēs katru gadu pazaudējam apmēram vienu rotu [noslīkšanas dēļ]. Pāris gados tas ir bataljons. Kurš tad to valsti aizsargās?" retoriski vaicāja Platonovs.

LPF prezidents aicināja atbildīgās ministrijas atrast finansējumu un, savstarpēji sadarbojoties, to novirzīt peldētapmācībai "pēc konkrētas metodikas ar sasniedzamiem rezultātiem".

Savukārt "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze pauda, ka peldētprasmes apguve ir būtiska, jo tā nodrošina cilvēka dzīvību, turpretim bez tās "cilvēks vienkārši noslīkst".

Peldētapmācība ir pieejama 37 no 43 pašvaldībām un vairāk nekā 50% izglītības iestāžu, secinājusi LPF. Tas nozīmē, ka 65% izglītojamo apgūst peldētapmācību.

Vienlaikus ārpus 2.klašu grupām peldētapmācību apgūst tikai 24% skolu. Savukārt ilgāk par vienu gadu peldētapmācību apgūst 21% skolu. Platonovs norādīja, ka optimālais ilgums būtu vismaz divi līdz trīs gadi.

LPF secinājusi, ka vairākās pašvaldībās netiek īstenota peldētapmācība, lai arī ir pieejama infrastruktūra. Tāpat atklājies, ka vienas pašvaldības ietvaros ir atšķirīgs nodrošinājums starp dažādām izglītības iestādēm. Savukārt Rīgā netiek pilnvērtīgi izmantoti komercbaseini.