/nginx/o/2024/09/17/16362371t1h6c43.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Klimata pārmaiņu jautājums ir iekļauts novembrī gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu aktuālo tēmu sarakstā. Otrās Donalda Trampa prezidentūras gadījumā līdz 2030. gadam oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjoms varētu palielināties par četriem miljardiem tonnu, tādējādi iznīcinot prezidenta Džo Baidena laikā panākto progresu. Turpretī viceprezidente Kamala Herisa, kas ir paredzamā demokrātu kandidāte, strādājot par Kalifornijas ģenerālprokurori, ir apliecinājusi savu stingro nostāju pret piesārņotājiem.
Tikmēr labējo spēku aktivizēšanās Eiropā un sarežģītā koalīciju politika palēnina globālo rīcību klimata jomā. Tā kā Rietumu demokrātijas cīnās ar pieaugošo politisko nenoteiktību, planētas glābšana, iespējams, būs kapitāla tirgu ziņā.
Diemžēl mūsu finanšu sistēma ir nonākusi klasiskas gūstekņa dilemmas priekšā: katrai iestādei atsevišķi dekarbonizēties ir dārgi, ja citas turpina gūt peļņu no ieguldījumiem, kas saistīti ar augstu CO2 emisiju līmeni. Taču, ja visi aktīvu īpašnieki un pārvaldnieki apņemtos samazināt CO2 emisiju daudzumu un atbalstīt taisnīgu enerģētikas pāreju, kas nodrošinātu darba ņēmēju, kopienu un patērētāju aizsardzību, tie varētu radīt ilgtermiņa labumu un sniegt labklājību visām pusēm.