Starptautiskais Valūtas fonds, reaģējot uz ES pausto kritiku, tomēr neatsāks darbību Krievijā

SVF misija nesāks darbu, kā bija paredzēts, 16. septembrī, aģentūrai TASS sacīja fonda izpilddirektors Krievijā Aleksejs Mozhins:

“Fonda vadība ir paziņojusi Krievijas pusei un valdei, ka misijas darbs tiks atlikts uz nenoteiktu laiku. Kā iemesls misijas darba atlikšanai tika minēta misijas tehniskā nesagatavotība konsultāciju veikšanai.”

Pēc tiešsaistes konsultācijām, kuras bija paredzēts sākt šonedēļ, fonda delegācija bija plānojusi 1. oktobrī apmeklēt Maskavu, lai tiktos ar amatpersonām. Saskaņā ar “Bloomberg” un “Politico” avotiem fonds piedāvāja rīkot tiešas konsultācijas kādā trešā valstī, bet galu galā piekrita doties uz Krieviju.

Pēdējo reizi SVF misija ieradās ikgadējā vizītē Krievijā pirms koronavīrusa pandēmijas 2019. gada novembrī. Fonds pārtrauca sadarbību pēc tam, kad Vladimirs Putins sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. SVF neseno lēmumu konsultācijas atsākt skaidroja ar ekonomiskās situācijas normalizēšanos Krievijā un fonda “institucionālo atbildību” pārskatīt situāciju katrā valstī “visu tā dalībnieku interesēs”.

Tomēr deviņas Eiropas valstis piektdien nosūtīja vēstuli fondam un protestēja sanāksmē, kurā piedalījās SVF direktore Kristalīna Georgijeva. Eiropas valstis norādīja, ka fonds nesaņems objektīvu novērtējumu par Krievijas ekonomikas stāvokli, jo Maskava, kas ir pārtraukusi publicēt lielu daļu statistikas datu, cenzē datus, kurus tā izplata, lai pierādītu, ka ar ekonomiku viss ir kārtībā un tā veiksmīgi pretojas Rietumu sankcijām. Turklāt Kremlis izmanto SVF misiju saviem propagandas mērķiem, skaidrojot to kā attiecību normalizāciju; tas kaitētu SVF reputācijai, samazinot donoru vēlmi palīdzēt Ukrainai ar fonda programmu starpniecību, teikts vēstulē.

ASV finanšu ministre Dženeta Jellena paziņoja, ka neiebilst pret ikgadējā ekonomikas pārskata veidošanu, ja vien fonds nesāks sniegt finansiālu atbalstu Krievijai.

SVF nesen uzlaboja aplēses par Krievijas ekonomikas izaugsmi, kas ir paātrinājusies, pateicoties milzīgām investīcijām ieroču ražošanā, ar karu saistīto nozaru uzplaukumam un patērētāju aktivitātei, ko veicināja maksājumi Ukrainā kritušo tuviniekiem, nauda līgumdarbiniekiem un darba ņēmēju trūkuma dēļ augošās algas. Saskaņā ar SVF pavasara datiem Krievijas IKP 2023. gadā pieauga par 3,6 % pēc tam, kad gadu iepriekš bija sarucis par 1,2 %. Fonds paredz, ka šogad izaugsme būs 3,2 %, bet nākamgad – 1,8 %.