:format(webp)/nginx/o/2024/09/18/16364037t1h0edc.jpg)
Nīderlandes jaunā labējā spārna valdība vēlas radikāli mainīt patvēruma politiku un izstāties no ES patvēruma sistēmas. Pašlaik ir maz ticams, ka šī iecere izdosies, jo tai būtu jāpiekrīt visām 27 ES dalībvalstīm. Ar visstingrākajiem patvēruma noteikumiem Eiropā Nīderlandes labējā valdība vēlas bargāk vērsties pret nevēlamu imigrāciju. Šim nolūkam tā ir iesniegusi Eiropas Komisijai pieteikumu par izņēmuma statusu Nīderlandei.
Par pieteikuma iesniegšanu paziņojusi Nīderlandes radikāli labējā spārna patvēruma ministre Marjoleina Fabere. “Mums patvēruma politika ir jāatgriež savās rokās,” viņa rakstīja sociālās saziņas vietnē X.
Ik heb zojuist de @EU_commission geïnformeerd dat ik voor Nederland een migratie opt-out binnen Europa wil. Wij moeten weer gaan over ons eigen asielbeleid! pic.twitter.com/lHrIkC3FVX
— Marjolein Faber (@MinisterAenM) September 18, 2024
Pēc Faberes teiktā, Nīderlandes valdība vēlas nodrošināt, lai patvēruma meklētāju un nelegālo migrantu ieceļošana tiktu “krasi samazināta”. Tas ir nepieciešams, “lai izpildītu mūsu konstitucionālos pienākumus, piemēram, nodrošinātu mājokļus, veselības aprūpi un izglītību”.
Jaunā valdība jau bija paziņojusi par radikālu patvēruma politikas kursa maiņu. Četru partiju koalīcijā, kas pie varas ir kopš jūlija, pirmo reizi ir iekļauta arī labējā populista Gērta Vildersa labējā spārna Brīvības partija (PVV). Arī Fabere ir PVV politiķe, un, lai īstenotu savus plānus, valdība vēlas atteikties no ES patvēruma noteikumiem. Parasti šādai atteikšanās iespējai ir jāpiekrīt visām 27 ES dalībvalstīm. Izņēmumi ES dalībvalstīm ir reti sastopami. Piemēram, Dānijai tas attiecas uz eiro zonu, bet Īrijai – uz Šengenas līgumu, jo tai ir kopīga robeža ar Apvienoto Karalisti.
Ar šo jauno iniciatīvu Hāga atkāpjas no principa, ka Eiropas Savienības (ES) valstu valdības atzīst savu priekšgājēju lēmumus. Arī Nīderlande 2023. gada decembrī vienojās par ES mēroga patvēruma sistēmas reformu. Tāpēc paredzams, ka Eiropas Komisija kritiski vērtēs jaunās valdības plānus, jo valstu atkāpšanās no kopīgiem lēmumiem varētu apdraudēt ES stabilitāti. Nīderlandē valdošā koalīcija arī vēlas izsludināt ārkārtas stāvokli, lai bez parlamenta piekrišanas apturētu patvēruma likuma daļas. Tiesību eksperti apšauba šāda pasākuma likumību. Patvēruma jautājums arī šķeļ koalīciju. Mērenā koalīcijas partija NSC jau ir paziņojusi, ka atsauks savu piekrišanu ārkārtas stāvokļa likumam, ja tam nebūs juridiska pamata.
Eksperti un iestādes norāda, ka jauniebraukušo patvēruma meklētāju skaits Nīderlandē ir relatīvi stabils – aptuveni 40 000 gadā. Attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu tas ir aptuveni tikpat daudz, cik vidēji Eiropas Savienībā (ES). Desmit ES dalībvalstīs šis rādītājs ir lielāks. Taču jau gadiem ilgi ir bijušas problēmas ar patvēruma meklētāju izmitināšanu taupības pasākumu un vispārējā mājokļu trūkuma dēļ. Pēc gadiem ilgajiem budžeta samazinājumiem valsts vienīgais patvēruma meklētāju reģistrācijas centrs ir pārslogots, un tas nozīmē, ka simtiem cilvēku nākas nakšņot bez jumta virs galvas.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)