Ukrainas atbalstītāji ieņems svarīgākos ar aizsardzības un drošības jomām saistītos amatus jaunajā Eiropas Komisijā (5)

Urzula fon der Leiena, kura vadīs Eiropas Komisiju (EK) jau otro piecu gadu termiņu, ir pazīstama kā pārliecinoša Ukrainas atbalstītāja konfrontācijā ar Krieviju. Pirmā pilnvaru termiņa laikā viņa iesāka Ukrainas un Moldovas iestāšanās procesu ES. Tagad fon der Leiena ir izveidojusi komandu, kuras sastāvu izdevums “Politico” nosaucis par “sliktām ziņām Vladimiram Putinam”.

Burkānu un pātagu, aizsardzību un diplomātiju pārstāvēs Baltijas valstis. Bijusī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kā jau bija gaidāms, ir iecelta par Eiropas diplomātijas vadītāju – ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Bijušajam Lietuvas premjerministram Andrijum Kubilim ir uzticēts jaunizveidotais aizsardzības portfelis. Eiropai ir strauji jāveido aizsardzības spējas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, iespējamām provokācijām un pat karu ar NATO valstīm, ko Kremlis, pēc Rietumu izlūkdienestu un militāro amatpersonu domām, var sākt pēc dažiem gadiem.

Kubiļus būs pakļauts EK priekšsēdētāja vietniekam un Eiropas komisāram tehnoloģiju, suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Hennem Virkunenam no Somijas. Somija, kas daudzus gadu desmitus ir saglabājusi neitralitāti, NATO pievienojās gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tā rezultātā Somijas robeža kļuva par Krievijas garāko robežu ar jebkuru NATO valsti.

Aizsardzības un drošības stiprināšanai būs nepieciešami ievērojami līdzekļi, kurus piešķirs Pjotrs Serafins, kurš kopš 2023. gada decembra ir Polijas pārstāvis Eiropas Savienībā.

Šāds diplomātiskā, finanšu un drošības bloka sastāvs liecina, ka ES ir vienprātība par draudiem, ar kuriem tā saskaras, žurnālistiem sacīja Kubiļus: “Patlaban nopietnākie draudi diemžēl nāk no austrumiem, no Krievijas. Ir labi, ka ES ir gatava izmantot savas zināšanas un pieredzi kopējam labumam, lai reāli atrisinātu mūsu drošības problēmas.”

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā divarpus gadus, un dažās valstīs, kas Ukrainu atbalsta, pieaug nogurums no kara un nepieciešamības meklēt un piešķirt arvien vairāk līdzekļu, lai tai palīdzētu. Situāciju sarežģī nenoteiktība saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām un ASV politiķu vēlme ne tikai palielināt, bet pat tikai turpināt sniegt militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai. Šajā situācijā ļoti svarīga ir skaidra ES nostāja, aģentūrai AFP sacīja Vācijas Maršala fonda domnīcas eksperts Centrālās un Austrumeiropas jautājumos Daniels Hegedus:

“acīmredzot fon der Leiena vēlētos nostiprināt nepārtrauktu atbalstu Ukrainai jaunās Eiropas Komisijas struktūrā”.

Jaunā Eiropas Komisija Eiropas Parlamentam ir jāapstiprina tuvākajās nedēļās.

Polija, Igaunija, Lietuva, Lietuva un Somija ir starp tām NATO valstīm, kurās ir lielākie izdevumi aizsardzībai. Saskaņā ar alianses datiem 2024. gada vidū Polija ieņem 1. vietu ar 4,12% no IKP, Igaunija – 2. vietu ar 3,4%, Lietuva – 6. vietu ar 2,85% un Somija – 7. vietu ar 2,4%. Ņemot vērā Krievijas pieaugošo agresivitāti, Polijas prezidents Andžejs Duda aicinājis visas alianses valstis palielināt izdevumus līdz 3% no IKP.

Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta aprēķiniem šīs valstis ir arī līderes relatīvā atbalsta Ukrainai ziņā. Igaunijas kopējie finanšu, militārie un humānie izdevumi bija 1,7% no IKP (2. vieta starp visām valstīm), Lietuvas - 1,4% no IKP (3. vieta), Somijas - 0,9% (5. vieta) un Polijas - 0,7% (7. vieta).