Gauss: Dzinēju trūkuma dēļ, iespējams, būs jāslēdz līgumi ar citām aviokompānijām, lai tās lidotu "airBaltic" vietā (14)

Viņš skaidroja, ka dzinēju veiktspēja ir laba, bet dzinēju nav pietiekami daudz. Attiecīgi, iespējams, "airBaltic" būs jāslēdz līgumi ar citām aviokompānijām, lai tās lidotu "airBaltic" vietā.

"Līdz ar to vēl vismaz vienu vai divus gadus tam būs arī finansiāla ietekme, jo mums nebūs pieejamas visas mūsu lidmašīnas," sacīja Gauss.

Gauss teica, ka tas attiecas arī uz visiem citiem jaunajiem dzinējiem pasaulē, jo patlaban pasaulē uz zemes stāv aptuveni 700 lidmašīnu jauno dzinēju trūkuma dēļ.

"Kļūst labāk, bet tas vēl nav beidzies," norādīja Gauss.

Komentējot, vai aviokompānija varētu saņemt kompensācijas saistībā ar šo problēmu, viņš teica, ka "airBaltic" gada pārskatos ir rindiņa, kas saucas komerclīgumi, kurā ir redzamas kompensācijas, ja kaut kas nedarbojas, kā nākas, bet ar to nekad nav bijis pietiekami.

"Tas, protams, nekompensē visas problēmas, kas mums ir. Tas ir tāpat, ja jūs paņemat nomā automašīnu un tā salūst, jums nekompensēs to, ka tādēļ jūs nevarējāt nokļūt uz vecmāmiņas dzimšanas dienu. Arī šajā gadījumā mums nekompensē to, ka mēs nevarējām nopelnīt ar pārvadājumiem," uzsvēra Gauss.

Kompānijas pusgada pārskatā skaidrots, ka šī gada otrajā ceturksnī "airBaltic" piedzīvoja ievērojamu dzinēju trūkumu, kā rezultātā sešas lidmašīnas tika izņemtas no ekspluatācijas, tādējādi aviokompānijai bija ievērojami augstākas lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI izmaksas, kas saistītas ar lidojumu atcelšanu.

Finanšu direktors Vitolds Jakovļevs iepriekš sacīja, ka sagaidāmais negatīvais ietekmes apmērs visam 2024.gadam saistībā ar dzinēju problēmām varētu būt 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot 35 miljonus eiro pirmajā pusgadā.

TVNET jau vēstīja, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.