Tinder “randiņu atkarīgais” no Rīgas: beigt satikties nav vieglāk kā atmest alkoholu

Ja jautājat kādam Latvijas vīrietim, ko viņš domā par Tinder, atbilžu diapazons svārstās no “tur ir tikai boti un merkantilas sievietes” un “īsti vīrieši satiekas realitātē” līdz “tur satiku savu nākamo sievu”.

TVNET+ uzrunāja ilggadēju Tinder aplikācijas lietotāju Antonu, kurš pastāstīja, kā no vīrieša viedokļa pareizi jālieto aplikācija, kā arī dalījās ar saviem privātajiem stāstiem.

Pēc vīrieša teiktā, viņš aplikāciju izmantojis aptuveni sešus gadus. Šajā laikā viņš devies uz simtiem randiņu, bijis aktīvs tūkstošiem sarakstēs un vairākas reizes pat nopietni iemīlējies.

Viņš atzina, ka Tinderis viņu burtiski "iesūc" bezgalīgas izvēles ilūzijā.

"Tas ir kā veikalā — izstādītas tūkstošiem meiteņu un pietiek ar vienu kustību, lai dabūtu "Match" un varbūt dotos uz randiņu, kā arī neizbēgamos atteikumus ir daudz vieglāk uztvert no attāluma, nevis aci pret aci," atzīst Antons.

“Patiesībā man jāsaka paldies asiņainajiem diktatoriem Hitleram un Staļinam sarežģītās un traģiskās 20. gadsimta vēstures dēļ, kāpēc es nevaru sevi klasificēt kā superveiksmīgu vai izskatīgu vīrieti, bet sakarā ar to, ka vīriešu ir mazāk, man ir iespēja aiziet uz randiņu,” jokojot stāsta Antons.

Ko cilvēki tagad meklē vietnē Tinder? No seksa līdz kopīgām interesēm

“Kad es pirmo reizi reģistrējos Tinder, lietotnei bija seksa platformas reputācija. Bija mazliet biedējoši tur ievietot savas fotogrāfijas un vēl jo vairāk pateikt draugiem, ka es tur satiku labu meiteni, – neviens tam nebūtu ticējis,” atceras Antons.

Taču ar laiku tur sāka nākt pavisam citi cilvēki – viņi pat sāka nopietnas attiecības, apprecējās, veidoja ģimeni. 

Un attieksme pret Tinder sabiedrībā sāka mainīties – arvien mazāk atskanēja viedoklis, ka šī ir aplikācija vienai naktij.

"Daudzi te vienkārši meklē jaunas iepazīšanās, sarunu biedrus un cenšas izkļūt no sava "burbuļa". Daudziem trūkst siltuma un komunikācijas," uzskata intervētais.

Pēc viņa domām, Tinder ir viena no dzīves jomām, kur var satikties, papļāpāt, sākt attiecības arī pilnīgi dažādu profesiju cilvēki.

“Līdz 40 gadu vecumam lielākajai daļai no mums jau ir izveidojies draugu loks, un nereti tas ar katru gadu samazinās, bet Tinder tev dod iespēju doties uz randiņu ar miljonāra meitu, balerīnu, deputāti, juristu vai cilvēku, kurš atgriezies no Kilimandžāro. Tas arī ļauj izkļūt no rutīnas,” pārliecināts ir Antons.

 “Lai būtu pavisam ciniski, es neiekļaujos alfa tēviņu kategorijā ar sešpaku, tāpēc cenšos cilvēkus ieinteresēt ar savu humoru, redzesloku (izrādījās, ka manas filoloģijas un vēstures studijas nebija veltas) un manu patieso interesi par cilvēkiem, viņu dzīvi,” savu noslēpumu atklāj stāstnieks.

Tomēr Antons atzīst, ka joprojām apmēram 80% vīriešu  vietnē Tinder meklē seksu, lielākā daļa no viņiem ir precējušies vai attiecībās. Tajā pašā laikā 80% meiteņu vēlētos attiecības, nevis pliku seksu.

Viņš atzīmē, ka gan puišiem, gan meitenēm ir “jāizsijā” daudz, daudz, burtiski kā zeltracim, “izsijājot tonnām smilšu, meklējot zelta graudu, – tā ir interešu un ķīmijas sakritība”.

Kā tas darbojas: kā ir ar fotoattēlu un aprakstu?

Reģistrācija Tinder aizņem tikai dažas minūtes - jums vienkārši jābūt viedtālrunim, lejupielādētai aplikācijai - tur jānorāda savs vārds, augšupielādējiet fotoattēlu. Tad varat sākt meklēšanu.

Starp citu, izvēļu skaits ir ierobežots no 25 līdz 100 “swipe” pa labi, atkarībā no algoritma darbības. Pēc limita sasniegšanas būs atkal jāgaida 12 stundas, tāpēc visas meitenes Latvijā vienas dienas laikā izskatīt nebūs iespējams.

Turklāt aplikācijā var un vajag norādīt dzīvesvietu un īsto vecumu – tā tiks noņemti profili, piemēram, no Salaspils vai Ventspils, un atstās tikai Rīgas centru vai tavas mājas apkārtni.

Antons stāsta, ka parasti tiekas ar cilvēkiem vecumā no 30 līdz 45 gadiem, jo ​​šajā diapazonā var atrast kopīgas intereses, turklāt cilvēkam ir pieredze un viņš saprot, ko vēlas.

Runājot par fotogrāfijām, aplikācija nepārprotami ir vērsta uz vizuālo, tāpēc Tinder jūs apbalvo, kad ievietojat fotoattēlus, un ne tikai vienu, bet vēlams 4–5.

“Pirmā doma, ieraugot sievietes profilu nevis ar pašas seju, bet ainavām, ziediem un tamlīdzīgi, ir tāda, ka, iespējams, viņa ir precējusies un nolēmusi izklaidēties, otrā doma ir tāda, ka viņa ir samulsusi, un šādas meitenes ir slēgtas dialogam un nezina, ko vēlas. Saruna ar tādām reti ir interesanta," stāstīja Antons.

No otras puses, viņš atceras: "Savulaik man bija fotogrāfija ar Indijas templi un figūriņām no Kamasūtras, bet ar tādu "pipariņu" vajag arī uzmanīties, lai Tinder tevi neizmet un tev nav jāmaina tālruņa numurs. Taču piebilda, ka visizdevīgākā stratēģija vairāk vai mazāk ilgtermiņa attiecību uzsākšanai ir sava šī brīža foto ievietošana.

“Vīriešiem nevajadzētu mēģināt sevi “pārdot” ar foto pirms pieciem gadiem, kad viduklis bija tievāks un matu bija vairāk, protams, fotogrāfijā nevajadzētu arī dižoties ar saviem trūkumiem, tai jābūt gaumīgai - bez redzamas pozēšanas, luksusa automašīnas un bez alus glāzes vai makšķerēm rokā,” savu viedokli pauž sarunbiedrs.

Pašam Antonam nekad nav bijusi situācija, ka nesakrīt meitenes fotogrāfija un realitāte, taču gadījies, ka fotogrāfijā cilvēks izskatās mazliet labāk nekā dzīvē. Tiesa, viņš pats savulaik iekritis līdzīgās lamatās: “Gadu gaitā man ir izveidojies diezgan iespaidīgs vēders, bet ar labu leņķi var mēģināt to nedaudz nomaskēt. Un randiņā, kad meitene redzēja īstos izmērus... viņas skatienā bija skaidri redzama nepatika. Beigās mēs tomēr pavadījām diezgan jauki laiku, bet bez abpusējas "dzirkstelītes".

Mūsu raksta varonis uzskata, ka Tinder ir introvertu vai grafomānu paradīze. Jo pēc pirmā iespaida no fotogrāfijas jums joprojām ir jāieinteresē meitene sarakstē.

“Un šim nolūkam nepietiek ar banālu uzrakstu: “Sveiki. Kā tev iet? Satiekamies." Jājoko, jāveido dialogs, jāuzdod jautājumi un nedrīkst pazust. Bet, no otras puses, nevaru iedomāties, ka uz ielas vai teātrī varētu tuvoties meitenei, kura man patīk. Tieši tāpēc Tinder man sniedz gandrīz bezgalīgas iespējas,” pārliecināts Antons.

Nacionālais jautājums un karš Ukrainā: kādas meitenes ir vietnē Tinder?

Pēc Antona novērojumiem, Tinder var satikt visu profesiju pārstāvjus - no IT sektora, ārstiem, skolotājiem, juristiem, uzņēmējiem, muzeju direktoriem vai Operas darbiniekiem.

“Tagad ir kļuvis par normu redzēt tur bijušo klasesbiedru, drauga māsu vai kolēģi. Šķiet, ka atrasties Tinder vairs nav nekas īpašs,” dalījās Antons un piebilda: ja negribi tur nejauši redzēt draugus (vai sievu/vīru), var izmantot funkciju "bloķēt kontaktus".

Antons atzīmē arī interesantu tendenci: sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Tinder biežāk sāka parādīties emigranti no Krievijas Federācijas, kuri pārcēlās uz Latviju nesaskaņu ar Krievijas režīmu dēļ.

"Visbiežāk es satiku humanitāro profesiju pārstāvjus - fotogrāfus, žurnālistus, dizainerus, svešvalodu skolotājus, tos, kuri var strādāt attālināti vai piedāvāt savus pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem," secina raksta varonis.

Otra, vēl lielāka meiteņu kategorija, kuru vienubrīd pārņēma Tinder vilnis, ir bēgles no Ukrainas.

Antons atzīmēja, ka no viņām vairākkārt dzirdējis, ka satiekoties sastapušās ar prokremliski noskaņotiem vīriešiem un tas atstājis nepatīkamu iespaidu.

Mūsu varonis arī stāsta, ka Covid-19 pandēmijas laikā parādījās lietotāju "īpašās pazīmes", tika norādīts, vai cilvēks ir vakcinēts vai ne. Tas uzreiz liecināja par attieksmi pret vakcināciju.

“Vairākas reizes saskāros ar grūtu ētisku izvēli – vai doties uz randiņu ar kovida noliedzēju un piekrist viņas nostājai, vai tomēr būt godīgam," saka Antons.

Dažas meitenes Tinder izmantojušas lietotni gadiem ilgi. "Es īsti nesaprotu, kas viņām tur vajadzīgs, iespējams, tāpat kā es, viņas periodiski meklē flirtu un tikšanās, bet ir smieklīgi redzēt vienus un tos pašus fotoattēlus vairākus gadus," saka varonis.

Antons stāsta vēl vienu svarīgu Tinder iezīmi - pilnīgu etniskās spriedzes neesamību. Nav svarīgi, kāda ir tava tautība vai kādā valodā tu runā.

“Daudzas reizes sazinājos ar latviešu meitenēm un nekad nesaskāros ar naidīgu attieksmi, kad rakstīju viņām krieviski. Šajā gadījumā visbiežāk cilvēki raksta viņām ērtā valodā un, ja kaut kas nenotiek, palīgā nāk Google tulks," dalījās Antons.

“Bet bija viens randiņš ar jaunu meiteni, kura nemaz nezināja krievu valodu, un es, jāatzīst, runāju A-2 latviešu valodas līmenī. Šķiet, ka šī bija viena no smieklīgākajām tikšanās reizēm – es sapratu vienu no desmit viņas vārdiem, un frāzes, ar kurām es atbildēju, būtu vairāk piemērotas pirmsskolas vecumam. Mēs blakussēdētājiem un bārmeņiem kafejnīcā sagādājām daudz smieklīgu mirkļu," stāsta Antons.

Iepazīšanās: kur, kā, kad?

“Man jau ir 40 gadu, un visbiežāk mani randiņi ir paredzami. Tie bieži vien atgādina intervijas: kur tu strādā un cik ilgi; kādi ir tavi hobiji; kā tu sevi redzi pēc pieciem gadiem; kāds ir ģimenes stāvoklis un vai ir bērni.

Svarīgs faktors, lai iepazītos tuvāk, ir darba grafiku sakritība: lai cik jautri būtu abiem, ja kādam jābūt mājās pulksten 21:00 un brīvdienās ir jāstrādā, tad būs grūti izveidot attiecības,” stāsta Antons.

Internetā un sociālajos tīklos bieži var atrast vīriešu izteikumus, ka mūsdienu meitenes ir ļoti merkantili noskaņotas un randiņos ik pa brīdim var satikt meiteni, kas grib uzdzīvot uz vīrieša rēķina. 

Antons apgalvo, ka tās ir viltus ziņas un mītu veidojuši aizvainoti vīrieši.

Savā iepazīšanās pieredzē nav gadījies, ka viņš satiktu meiteni, kura vēlētos paēst uz viņa rēķina vai apzināti “uzpūstu” rēķinu kafejnīcā.

“Gluži otrādi, nereti pirmajā randiņā meitene piedāvā samaksāt par sevi,” atzīmēja Antons un piebilda, ka joprojām uzskata par labu ideju kopīgu rēķina apmaksu.

“Parasti manas tikšanās notiek pa dienu vai pēc darba kādā kafejnīcā ar kafiju un desertu, pēc tam tā bieži vien ir pastaiga parkā vai pa Rīgas ielām,” stāsta Antons.

“Lai gan ir neparasti izņēmumi – kādreiz kāda meitene mani cienāja ar pašceptām pankūkām krastmalā, citreiz kopā spēlējām galda spēles pie meitenes mājās,” piebilst Antons.

Antons atzīmēja, ka pirmie randiņi parasti ilgst 1,5-2 stundas un viņam ļoti delikāts brīdis ir pāreja no “vienkāršas pļāpāšanas” uz pieskārieniem vai skūpstu.

“Reiz kāda meitene pat teica: ja mēs tik labi saprotamies, tad kāpēc tu vēl neesi mani noskūpstījis? Es jutos ļoti neveikli,” atceras Antons.

Pēcvārds

"Ir pagājuši četri mēneši, kopš esmu Tinderī, bet neesmu devies uz jauniem randiņiem un necenšos to darīt" – šķiet, ka anonīmie alkoholiķi saka kaut ko līdzīgu?

Mana recepte ir vienkārša – pateicoties Tinder, es beidzot satiku cilvēku, ar kuru šobrīd jūtos labi, un sapratu, ka man vairs nevajag nebeidzamu flirtu ar jaunām meitenēm,” atzīst varonis.