Noskaties ⟩ Deputāts Jakovins iesaistīts “advokātu slimības lapas” lietā

KNAB paziņojums ar skaļu virsrakstu – “Apzināta tiesvedību novilcināšana ir krimināli sodāma” – tika izplatīts augustā. Tajā birojs informēja par kādu šovasar sāktu kriminālprocesu, kurā tiesības uz aizstāvību ir trim personām. KNAB pārbauda aizdomas, ka zvērināts advokāts uzkūdījis ārstu izsniegt viltotu izziņu advokāta kolēģei, kas, iespējams, attiecīgo dokumentu iesniegusi tiesā, lai novilcinātu tiesas sēdi.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome 10. septembrī nolēma no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas līdz ar oktobra vidu atstādināt divus Valmierā reģistrētā advokātu biroja “Atlācis un partneri” pārstāvjus – pieredzējušo advokātu Edgaru Atlāci un Agnesi Kauci, kas advokāta zvērestu deva pagājušā gada nogalē, bet pirms tam birojā bija zvērināta advokāta palīgs. Tas notika, pamatojoties uz Advokatūras likuma normu, kas ļauj atstādināt advokātus, kuri tiek turēti aizdomās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpēc visai viegli bija izskaitļot, par kuriem advokātiem vasarā runāja KNAB.

Savukārt viens no noslogotākajiem ģimenes ārstiem Valmierā ir Juris Jakovins, kurš vienlaikus ir arī Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Jakovins “de facto” atzina, ka viņš par šo lietu zina:

“Man ir zināms, ka tie advokāti tur kaut kādā lietā iesaistīti, bet kas par lietu, to es nezinu...”.

Uz precizējošu jautājumu par iesaistīto ārstu, Jakovins atbild:

“Ā, par ārstu jūs domājat mani droši vien, tāpēc jau jūs mani arī intervējat,”

un apliecina, ka iesaistītais ārsts ir viņš.

Jakovins stāsta, ka vasarā ir bijis KNAB. Advokātu Atlāci deputāts pazīstot, lai gan viņš nav pacients Jakovina praksē, bet viena no viņa biroja advokātēm gan tāda esot.

J.Jakovins: “Stāsts par to, ka gadu atpakaļ viena viņa biroja darbiniece bija saslimusi, viņai bija slimība, kuru es arī nevaru teikt...”

Žurnālists: “Nevajag arī...”

J.Jakovins: “...un viņa bija atnākusi, lai es palīdzu viņai izārstēties ātri un palūdza izziņu par viņas veselības stāvokli.”

Žurnālists: “Tas, kas ir tajā KNAB relīzē, tur tieši rakstīts, ka advokāts uzkūdījis ārstu, lai viņš izsniedz. Tad tur bija komunikācija ar to Atlāci vai nebija?

J.Jakovins: “Īsti es neatceros, bet tas, ka viņa darbinieks bija un, jā, viņš rūpējas par saviem darbiniekiem. Varbūt, ka viņš man pirms tam pazvanīja, ka viņam darbiniekam vienam nav labi, bet es tā īsti neatceros. Tas bija pagājušogad novembris...”

KNAB apšaubot, ka Atlāča biroja darbiniece bijusi slima, stāsta Jakovins. Viņš uzsver, ka pa telefonu slimības lapu neesot izrakstījis – viņa bija atnākusi un atrādījās. Cik zināms Jakovinam, Atlācim un Kaucei šobrīd piemērots liegums ar viņu tikties un sazināties, tāpēc neko vairāk par advokātu versijām viņš nezinot.

Agnese Kauce “de facto” norādīja, ka nekādus komentārus nesniegs. Savukārt Atlācis jebkādas nelikumības vai tiesvedības vilcināšanu noraida: “Manuprāt, tas ir absolūts pārpratums, jo tas, ko es esmu darījis, ir – izrādījies cilvēcīgas un koleģiālas rūpes par savu palīgu, šobrīd jau biroja partneri. Bet ārkārtīgi interesanti, ka šāds telefona zvans vai šis ieraksts vispār ir nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, jo tā ir saruna starp diviem advokātiem, un ja tā ir tāda izplatīta prakse šobrīd mums, tad tas liek uzdot dažus citus jautājumus.”

Lai gan KNAB relīzē par šo procesu tika uzsvērta krimināllietu lēnā skatīšana tiesās, Atlācis apgalvo, ka tiesvedība, kura tika atlikta darba nespējas lapas dēļ, nemaz neesot bijusi krimināllietā.

Diezgan neparasti KNAB augusta paziņojumā bija tas, ka tur tika citēts arī Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Arī sarunā ar “de facto” viņš, norobežojoties no konkrētās lietas apstākļiem, uzsver – nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas nedrīkst būt līdzeklis tiesu procesu vilcināšanai.

“Pirmkārt, es nedomāju, ka attiecībā uz advokātiem tā būtu tāda masveidīga parādība un tamlīdzīgi, bet, protams, šis notikums liek pievērst uzmanību un atcerēties, ka darba nespējas lapa ir dokuments. Un Krimināllikumā pantu par dokumentu viltošanu neviens nav izslēdzis,”

saka Rozenbergs.

Pēc tam, kad “de facto” lūdza KNAB plašākus komentārus, ņemot vērā, ka viena no personām ar tiesībām uz aizstāvību procesā ir Saeimas deputāts, birojā informēja, ka vārdus komentēt nevar, taču drošības līdzekļi konkrētajai personai nav piemēroti, savukārt lieta esot noslēguma stadijā.

Ja KNAB lietu nosūtīs uz prokuratūru un tā izlems celt apsūdzību, Saeimai būs jālemj par atļauju sākt kriminālvajāšanu. Tas gan netraucēs Jakovinam arī pēc tam piedalīties Saeimas sēdēs. Ja iepriekšējā Saeimā šādi lēmumprojekti bija jāpieņem par sešiem deputātiem, tad šajā sasaukumā tādu vēl nav bijis. Saeima gan ir lēmusi atļaut turpināt pirms viņu ievēlēšanas sāktās tiesvedības pret diviem parlamentāriešiem: joprojām apsūdzētā statusā esošo Aināru Šleseru un nu jau notiesāto un mandātu zaudējušo Gloriju Grevcovu.

Jakovins nu gaida, ko darīs KNAB, un cer, ka šis, viņa skatījumā – pārpratums, tiks atrisināts. ZZS frakcijas vadība par kriminālprocesu zinot, apgalvo deputāts:

“Jā, protams, esmu informējis, jo es jau tā no sākuma biju domājis, par cik tas tāds nesmukums it kā uz mani, varbūt septembrī vairs nenākt uz darbu. Bet nu izrunājos ar visiem un viņi saka, ka īstenībā jau tur tik traki nav. Jā, tas vairāk tāds pārpratums. Protams, KNAB traktē to citā jomā. Ko es varu teikt? Ļoti daudziem ārstiem slimokase vai kas uzliek sodus par, teiksim, nepamatotu zilo lapu izsniegšanu. Šeit nebija zilā lapa. Viņi uzliek tos sodus – tie ir tā kā administratīvi. Tāpēc es nesaprotu īsti, kāpēc šajā momentā ir kriminālprocess.”

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis tāpat kā Jakovins pirms ievēlēšanas Saeimā bija Valmieras novada domes deputāts. Viņš komentāros ir atturīgs:

“Šī te informācija nu jau ir gana publiska. Gan jurisprudence, gan medicīna ir gana specifiskas lietas. Nevaru komentēt šo procesu tādā griezumā. Katrā gadījumā, lai izmeklējošās struktūras strādā, lai veicas un lai nonāk pie godīga un taisnīga sprieduma.”

Jakovins savulaik ir pabijis uz apsūdzēto sola – lietā par īpašo recepšu izrakstīšanu narkotisku un psihotropu vielu saņemšanai bez medicīniskas nepieciešamības un mantkārīgā nolūkā, tomēr galu galā tiesa viņu attaisnoja. Pēdējais skandāls saistībā ar Jakovinu bija par to, ka viņš Saeimas sēžu laikā sēžot starp citiem deputātiem pilda sensitīvu informāciju saturošās pacientu kartītes. Kā pārliecinājās “de facto”, viņš joprojām to turpina darīt.

Ar politiku saikne ir ne vien Jakovinam, bet arī abiem advokātiem, kas iesaistīti lietā. Pusotru mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām vienā datumā Atlācis un Kauce katrs noziedoja apmēram divarpus tūkstošus eiro “Jaunajai Vienotībai”. Lai gan Atlācis atzīst, ka ziedošanu abi bija pārrunājuši un saskaņojuši, nekā aizdomīga viņa skatījumā tur neesot. Abi esot sociāli atbildīgi un aktīvi cilvēki, kas var atļauties atbalstīt dažādas iniciatīvas. Neviens no partijas viņiem ziedot īpaši lūdzis nebija, un neviens arī neesot iedevis skaidru naudu, kas būtu jāieskaita partijas kontā.