Tobrīd Zemkopības ministrijas rīcībā bija 3 elektroautomobiļi un šāda tīkla izbūve nebija nevienā tās stratēģijā vai plānā. Iepirkuma prasības tika izveidotas tā, lai varētu pieteikties konkrēts pretendents, uzskata Valsts kontrole.
Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle:
"Viena no tām bija prasība vismaz divos līgumos veikt lieljaudas uzlādes staciju izbūvi, tai skaitā vienā līgumā vismaz 50 iekārtu izbūvi.
Un tajā brīdī 2022.gadā 50 lieljaudas staciju pieredze bija tikai vienam komersantam Latvijā. Un te ir tas jautājums, kāpēc tieši 50?"
Valsts revidenti rēķina, ka viena ātrās uzlādes iekārta Zemkopības ministrijai izmaksājusi turpat 39 tūkstošus eiro. Salīdzinājumam “Latvenergo” iepirkta iekārta publiskajam tīklam maksājusi nepilnus 18 tūkstošus.
Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle
"Pēc revidentu veiktām piesardzīgām aplēsēm, šis sadārdzinājums tikai uz iekārtām ir apmēram 600 tūkstoši eiro."
NP: Vai tajā ir saskatāmas korupcijas pazīmes?
I.V: Ja iepirkumā ir tikai viens pretendents, jau paredzams… tad ir ļoti augsts risks.
Iepirkumā par uzlādes infrastruktūras izbūvi pieteicās tikai viens pretendents, energobūvnieks “Reck”. Uzņēmuma īpašnieku struktūrā redzama saistība ar tā laika ministriju vadošo Nacionālo apvienību. Lielākā kompānijas īpašniece (40%) firma “Topos L” pieder nacionālās apvienības eiroparlamentārieša Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai.
Tā laika zemkopības ministrs Kaspars Gerhards skaidro, ka Nacionālā apvienība neuzņemas atbildību par izšķērdētiem valsts līdzekļiem.
Kaspars Gerhards, bijušais zemkopības ministrs (NA)
Kola māsas rīcība nedomāju, ka būtu NA izvēle. Man nav tādas informācijas, ka NA būtu kāda saistība ar Kola māsas izvēli.