/nginx/o/2024/09/22/16373628t1heb74.jpg)
Rīgas dome beigusi vairāk nekā 200 miljonu vērto ielu uzturēšanas iepirkumu. Ar to mainīsies līdzšinējā kārtība, kad ielas un tiltus apkalpoja divi uzņēmēji. Tagad Rīga sadalīta četrās daļās. Trijās līgumus dome jau noslēgusi, taču par ceturto trešdien paziņoja, ka konkursu pārtrauc. Tagad steigā tiks rīkotas ārkārtas sarunas, lai atrastu pagaidu uzturētāju, jo esošajiem līgumiem termiņš beidzas jau septembra beigās, vēsta raidījums “Nekā Personīga”.
Ceļu uzturēšanas iepirkums ir viens no lielākajiem Rīgas domes konkursiem. Līgumu slēdz uz pieciem gadiem un summa pārsniedz vairākus simtus miljonus.
2019. gada konkursā pilsētu sadalīja divās lotēs – labajā un kreisajā krastā. Katrā daļā pieteicās tikai viens pretendents. Pilnsabiedrība “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”, kurā ietilpa uzņēmumi “Roadeks”, “Rīgas Tilti” un “Ceļu pārvalde”. Pēdējie divi uzņēmumi kopā ar “Eco Baltia vide” bija arī otrā pilnsabiedrībā – “Daugavas labā krasta uzturētājs”. Nila Ušakova vadītā dome noslēdza līgumus. To termiņš beidzas 30. septembrī.
Pirms jaunā konkursa Konkurences padome ieteica Rīgu sadalīt vairāk nekā divās lotēs. Uzrauga ieskatā vajadzēja vismaz septiņās. Dome uztraucās: ja būs tik daudz daļu, tā netiks galā ar līgumu izpildes kontroli. Tāpēc pilsētu pārdalīja četrās daļās.
Māris Spička, Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs:
“Līdztekus šiem darbiem – izvērtēt, vai tos varētu nodalīt un atsevišķos iepirkumos tenderēt – arī apjomu. Vai šis apjoms tomēr četras lotes nav pārāk liels un neprasa pārāk lielas prasības šiem pretendentiem. Līdz ar to, sadalot sīkāk šos apjomus, būtu iespēja vidējiem un mazākiem uzņēmumiem, mūsuprāt, iestartēt un radīt spiedienu uz jau esošiem lielākiem spēlētājiem.”
Kreisais krasts palika nesadalīts, Labajā pusē nošķīra centru un Latgales priekšpilsētu kā vienu, un Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu kā otru daļu. Ceturtā lote ir visi tilti, satiksmes pārvadi un gājēju tuneļi.
Jānis Lange, Rīgas domes izpilddirektors:
“(NP: Vai četras lotes, jūsuprāt, ir pietiekami?) Jā, tas ir divereiz vairāk nekā tas bija iepriekš.”
Olafs Pulks, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība):
“Šis ir izpildvaras jautājums, jo viņiem galu galā būs arī jāstrādā ar šiem uzturētāju līgumiem. Viņi uzskatīja, ka šīs četras lotes ir labākais variants, kādā mēs to varam darīt.”
Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes deputāts (“Progresīvie”):
“Šis iepirkums viennozīmīgi nav izdevīgs un tiltu izdalīšana ārā, manuprāt, arī viennozīmīgi nav izdevīga rīdziniekiem. (NP: Kādā ziņā?) Tādēļ ka, kāpēc viens uzņēmums tīra līdz vienam tilta galam un sāk tīrīt no otra tilta gala un pa vidu tīra cits? Kur loģika?”
Jūnija sākumā iepirkumu sistēmā publicēja pretendentu piedāvājumus. Trīs lotēs konkurences nebija, mazākajā – tiltu lotē bija divi sāncenši – līdzšinējais uzturētājs “Rīgas Tilti” un uzņēmums “Tilts”. Kreisā krastā darbiem pieteicās Guntaram Kokorēvičam pastarpināti piederošā “Roadeks” un “Latvijas autoceļu uzturētāja” apvienība. Cits Kokorēvičam pastarpināti piederošs uzņēmums “Vizii Urban” viens pats piedāvāja uzturēt Ziemeļu rajonu. Centrā ielas pieteicās apkopt apvienība “Eco Baltia vide” un “Ļ-KO”.
Mazais pretendentu skaits domi uztrauca, tāpēc mērs Vilnis Ķirsis (JV) uzdeva Langem vēlreiz konsultēties ar Konkurences padomi. Uzraugs aizliegtu vienošanos konkursā nesaskatīja.
Māris Spička, Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs:
“Katrs no uzņēmumiem ir specializējies savā jomā un nav tāda uzņēmuma, kas var veikt visaptveroši visus darbus. Tāpēc tīri loģiski, ka pretendents, startējot iepirkumā, viņš vienkārši meklē citus uzņēmumus, kas ir specializējušies un spējīgi veikt šos papildus darbus, jo šis darbu klāsts, kas bija uzdots no pasūtītāja puses bija plašs.
Konkurss par tiltu uzturēšanu Rīgā rīkots divas reizes. Otrajā reizē pretendetu “Tilts” un “Rīgas Tilti” iesniegtie piedāvājumi bija krietni dārgāki nekā pirmajā. Lai gan šajā konkursā abi stastrēja atsveišķi, jūlijā kopā pieteikušies citā Rīgas domes rīkotā iepirkumā – par Zemitāna tilta pārbūvi.”
Abi uzņēmumi pieteikumus konkursam iesnieguši ar dienas starpību. “Rīgas Tilti” piedāvāja tiltus apkopt par 31,9 miljoniem (31 992 000). Tas būtu par 13 miljoniem mazāk nekā domes prognozētā (45 133 000) līgumcena. “Tilts” priekšlikums paredzamo pārsniedza par vairāk nekā trīs miljoniem (48 662 726). Pēc pirmās izvērtēšanas abus pretendentus no konkursa izslēdza – “Rīgas tilti” neatbilda nolikumam, bet “Tilts” iesniedza neatbilstošu nodrošinājumu . “Rīgas Tilti” nebija mierā, tāpēc vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā.
Jānis Lange, Rīgas domes izpilddirektors:
“Iepirkumu uzraudzības birojs atzina, ka pasūtītājam ir jāpārvērtē šis iemesls. Tad, kad mēs pārvērtējām šo iemeslu, konstatējām, ka ir nodokļu parāds un mēs nemaz nevaram noslēgt līgumu ar viņu. Un tas bija par iemeslu izbeigt šo vērtēšanas procesu. […] (NP: Kāpēc šis nodokļu parāds netika pārbaudīts jau pirmajā reizē? Jo pirmajā reizē bija cits izslēgšanas iemesls.) Es saprotu, jūs man jau jautājat, kā iepirkumu komisijai. Ir noteikta procedūra, ar kuru sāk izvērtēšanu, un tad noteiktā brīdī nonāk līdz šai nodokļu parāda esamības vērtēšanai.”
Augusta vidū izsludināts jauns konkurss. Tajā pretendenti iesniedza krietni dārgākus priekšlikumus. “Rīgas Tilti” sarēķināja par aptuveni 14 miljoniem vairāk (45 875 000), bet “Tilts” cena pieauga par 7 miljoniem (55 600 000).
Jānis Lange, Rīgas domes izpilddirektors:
“(NP: Tehniskā specifikācija tika mainīta jaunajam ieprikumam?) Būtiski netika mainīta, nē. Faktiski mēs runājam par ļoti līdzīgu iepirkumu un mēs neredzam pamatojumu. (NP: Vai piegādātājam tika jautāts, kāpēc tās cenas tā pēkšņi pieauga?) Tas būtu jājautā iepirkumu komisijai. Katrā ziņā no iepirkumu komisijas puses es saprotu, ka nav nekādu objektīvu apstākļu, kas pamatotu šādu cenu pieaugumu.”
Iepirkumu komisija uzņēmumiem neko nejautāja. Tur uzskata, ka trīs mēnešu laikā tirgus situācija nav būtiski mainījusies, tāpēc sadārdzinājums ir nepamatots.
Māris Spička, Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs:
“Tā nav pareizā rīcība no pasūtītāja puses, jo viņš ir ieinteresēts maksimāli efektīvākā, lētākā piedāvājumā, līdz ar to tam ir jāskaidro cēloņi. Ja viņš redz, novēro to situāciju, kad tas pakalpojums vai darbi tā ieskatā ir nesamērīgi dārgi, tad ir jāskaidro, kur ir tas cēlonis, lai var izvērtēt tālāk, ja pat mēs atsakamies no šī pakalpojuma, tālāk, kā rīkoties, izsludinot jaunu iepirkumu.”
Par konkursa pārtraukšanu uzņēmums “Rīgas Tilti” uzzināja no medijiem. Uzņēmum vadītājs Albins Jasaitis izvairījās atbildēt uz “Nekā Personīga” jautājumiem par sadārdzinājumu.
Albins Jasaitis, “Rīgas Tilti” valdes priekšsēdētājs:
“Tiltu daļai gada budžets ir 9,027 miljoni, mums ir 9,175 miljoni. (NP: Bet pirmajā reizē jums bija tikai seši miljoni?) Tas ir cits jautājums, par to mēs nediskutēsim. Mēs šo darbu pildām 35 gadus un mums bija konkurents, ceļu daļā nebija konkruenta. […] Parasti tādos gadījumos uzdod jautājumus. Jautājumu nebija. Tad mēs nevarējām paskaidrot. Uzreiz pieņām lēmumus pārtraukt. (NP: Bet es jums šobrīd dodu iespēju paskaidrot, kāpēc tad ir tas sadārdzinājums.) Kāpēc man jums jāpaskaidro, jūs jau neesat pasūtītājs. (NP: Bet no kurienes tas trīs miljonu sadārdzinājums, to jūs neskaidrosiet?) Nē, to es jums neskaidrošu.”
Arī uzņēmumu “Tilts” neviens neinformēja par konkursa pārtraukšanu. Tā vadītājs Sergejs Gridņevs apgalvo, ka cena pieauga, jo bija vairāk laika rēķināt.
Sergejs Gridņevs, “TILTS” valdes priekšsēdētājs:
“Tikai 14% vairāk. (NP: Bet no kurienes šis sadārdzinājums?) Visi tilti ir sliktā stāvoklī. (NP: Pirmajā iepirkumā viņi nebija tādā stāvoklī?) Kas pirmajā iepirkumā? (NP: Pirmajā iepirkumā viņi nebija tādā stāvoklī, kad pieteicāties?) Bija, bet tad mums bija maz laika. Tagad bija vairāk laika gatavoties. Tā bija otrā pieredze, jo mēs pirmo reizi pieteicāmies konkursam. Tagad otro reizi. […] (NP: Pusotrs miljons šī perioda laikā ir pietiekami liela summa?) Nē, nav liela summa. Ko jūs.”
Abi uzņēmumi savstarpēji sadarbojas. Jūlijā kopā ar uzņēmumu “Binders” viņi startēja citā Rīgas domes iepirkumā – vērienīgajā Zemitāna tilta pārbūvē. Viņu 16 miljonu piedāvājums atzīts par labāko. Līgums vēl nav noslēgts. Rīgas tiltu uzturēšana konkursā viņi ir konkurenti.
Sergejs Gridņevs, “TILTS” valdes priekšsēdētājs:
“Es Albinam piedāvāju, iesim kopā ar vienu pilnsabiedrību un labāk tiksim galā, bet viņš atteicās. (NP: Jūs jau šajā konkrusā piedāvājāt startēt kā pilnsabiedrībai?) Viņš teica, ka ies pats un jūs tieciet galā kā gribat. Viņš tam nepiekrita. (NP: Par cenu, kuru piedāvāsiet, jūs runājāt ar Rīgas tiltiem?) Nē, mēs nerunājām. Mēs paši par sevi. Mums bija sava cena, viņiem sava. (NP: Arī pilnsabiedrības ietvaros nerunājāt par šo konkursu?) Nē, mēs nerunājām. Par Zemitāna – jā, tas bija atseviešķi. Savācāmies šeit, apspriedāmies trijatā.”
Albins Jasaitis, “Rīgas Tilti” valdes priekšsēdētājs:
“(NP: Bet kaut kā jūs vienojāties pirms tam ar to otru uzņēmumu?) Paklausieities, par ko jūs runājat. (NP: Es jums jautāju jautājumu.) Es nekad nevienojos. Līdz šim es nekad neesmu vienojies un arī uz priekšu nevienošos. Ko konkurents rakstīja? Jautājums jau kāds, ka man bija konkurents, ka man bija visu laiku jādomā. Es prasu cenas par atsevišķiem darbiem un materiāliem, man paziņo: Tur jau tilts ir prasījis. Tas nozīmē, ka es jūtu, ka man ir konkurents. Tas bija galvenais, kāpēc tādas cenu starpības.”
Pat ar dārgāko piedāvājumu, “Rīgas Tilti” ir vienīgie, kas iekļaujas paredzētajā līgumcenā. Pārējās lotēs, par kurām līgumi jau noslēgti, cena ievērojami pārsniedz plānoto. Kreisā krasta uzturēšanas cena pieaugusi par vairāk nekā 30 (no 63,7 uz 95,3), Centra par gandrīz 25 (no 53,4 uz 77,5) un Ziemeļu rajona par atpuveni 20 miljoniem (no 47,7 uz 69,8). Šobrīd kopējā cena no sākumā aprēķinātajiem 210 uzaugusi jau līdz 242 miljoniem. Ierēķinot vēl nenoslēgto tiltu līgumu, piecu gadu laikā tas rīdziniekiem izmaksās gandrīz 290 miljonus.
Uz ārkārtas sarunām aicinās vairākus pretendentus, visticamāk, arī firmas “TILTS” un “Rīgas Tilti”. Abi raidījumam norādīja – ja dome viņus aicinās, tad uz sarunām ies.