Noskaties ⟩ Latvijā ir Baltijas valstīs visdārgākā degvielas rezervju uzturēšanas sistēma

Katrai Eiropas valstij ir pienākums uzturēt degvielas rezerves vismaz 90 dienām. Metodes, kā to darīt, ir dažādas. Latvijā pašlaik strādā tā sauktie iespēju līgumi. Tas nozīmē, ka valstij nav savu degvielas krājumu. Tā maksā naftas produktu tirgotājiem, lai tie vienmēr glabātu produkciju ar rezervi un krīzes gadījumā valsts var nopirkt degvielu trim mēnešiem. Sistēmu finansē degvielas pircēji, šobrīd par katru degvielas litru benzīntankā piemaksājot septiņus centus, bet, apliekot ar PVN, – vēl vairāk.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis:

"Pakalpojums pirms 20 gadiem balstījās uz to, ka mums ir daļa no Eiropas tranzīta dīzeļdegvielā, kas Eiropā pirms kara veidoja 30%, un daļa no šīs degvielas glabājās Latvijā. Līdz ar to šis pakalpojums ir ļoti lēts. Tā arī bija pirmos gadus, bet tad tas kļuva arvien dārgāks un dārgāks, līdz, iestājoties karam, ir milzīgs pieaugums, un tas kopā ar pievienotās vērtības nodokli veido 9 centus uz litru."

Maksu rēķina uz tonnu degvielas, redzams, ka pāris gadu laikā tā izaugusi vairāk nekā septiņkārt – no 12,28 eiro 2021. gadā līdz 91,26 eiro šogad. Tas nozīmē, ka sistēmas izmaksas izaugušas līdz 118 miljoniem gadā. Par to valsts saņem garantiju, ka krīzes brīdī mūsu teritorijā būs vajadzīgais degvielas apjoms, taču tas tāpat būs jāpērk par tirgus cenu. Pagājušā gada rudenī valdība un šī gada sākumā Saeima atbalstīja sistēmas maiņu: valstij iegādāties pašai savas rezerves, nevis paļauties uz to, ka tās eksistē "uz papīra".

Līdz šim virtuālos rezervju līgumus slēdza Būvniecības kontroles valsts birojs, bet tagad iepirkt jaunos krājumus uzdeva citai Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošai struktūrai - "Possessor".

"Possessor" projektu vadības direktore Ilze Karlīna Lipska: 

"Mainot šo pārvaldības modeli, mēs ejam uz to, ka nākotnē no šiem septiņiem pēc piecu gadu perioda, kad būs 100% valsts rezerves iegādātas īpašumā, jābūt zem diviem centiem."

No 120 miljoniem gadā rezervju uzturēšanas izmaksas samazināšoties līdz 20. Turklāt tās jau būs valsts īpašumā.

Pāriet uz jauno sistēmu bija plānots pakāpeniski - piecu gadu laikā, sākot ar nākamo gadu. Katru gadu iepirktu apmēram 20% no vajadzīgā apjoma, pārējo rezervētu līdzšinējā kārtībā. Sistēma pamazām kļūtu lētāka, jo neadekvāti dārgie iespēju līgumi samazinātos. Taču jau šogad naftas produktu tirgotāji iesniedza tik dārgus iespēju līgumu piedāvājumus, ka BVKB noslēdza tikai daļu. Tā Latvija neizpildīja Eiropas prasību nodrošināt rezerves 90 dienām. Iztērēja mazāk, bet tas ļāva no pieejamajiem 120 miljoniem atstāt 70 miljonus jauno degvielas rezervju pirkšanai.

NP: "Šogad visi iespēju līgumi pat netika noslēgti pilnā apmērā - dārdzības dēļ, ja pareizi saprotu. Tas nozīmē, ka sistēma faktiski nedarbojas, vai ne?"

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: 

"Es nepiekristu, ka sistēma nedarbojas. Pārejot uz jauno modeli, mēs esam spiesti rēķināties ar finansējumu, kas mums jau bija pieejams. Tas ir viens. Otrs, mēs esam paredzējuši, ka vēl šogad tiks nopirkti 20% no kopējā apjoma, līdz ar to tas, kas šobrīd stāv rezervēs, papildināsies ar 20%, kas ir valsts īpašumā."

Pārrunās ar Eiropas institūcijām iesaistītie stāsta, ka risks saņemt sodu par nepilnajām degvielas rezervēm šogad esot minimāls. Cenas, ko maksā Latvija, ir trīs un vairāk reizes lielākas nekā citviet, tādēļ Eiropa pat mudina mūs ātrāk pāriet uz jauno sistēmu. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, iespēju līgumos dominē Rīgas ostā strādājošais "Naftimpeks" un "Vitol Terminal Latvia", kas agrāk bija zināms kā "Ventspils Nafta termināls".

Vasarā valdībā bija iesniegts lūgums visas rezerves pirkt uzreiz. "Possessor" tam prasīja aizdevumu no valsts budžeta. Ilgtermiņā ietaupījums būtu vairāki simti miljonu eiro, bet īstermiņā tas būtu par pāris simtiem miljonu eiro lielāks budžeta deficīts.

Pagājušajā nedēļā valsts uzņēmums "Possessor” degvielas tirgotājiem un glabātājiem izsūtījis aicinājumi pieteikties konkursā par valsts rezervju iegādi un glabāšanu. Ap 300 miljonus eiro vērtajam darījumam pieteikšanās laiks - dažas dienas.

Uzaicinājumos uzņēmumiem minēts, ka "Possessor" vēlas nomāt rezervuārus, lai uzglabātu 30 līdz 50 tūkstošus tonnu dīzeļdegvielas, sākot ar novembra vidu. Visticamāk, sākotnēji izredzes lielākas ir uzņēmumiem Rīgas un Ventspils ostās vai to tuvumā.

Aizliegts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas subjektiem. Valsts uzņēmums vēlas atrast vairākus uzņēmumus dažādās Latvijas vietās. Ja piedāvājumi būs dārgi, tad var apsvērt glabāšanu arī ārpus Latvijas robežām.

Ja degvielas piegādei konkurence ir lielāka, tad glabāšanai iespējas ir ierobežotas. Neoficiāla informācija liecina, ka par tonnas degvielas glabāšanu vietējie uzņēmēji prasa sešus eiro mēnesī. Igaunija savas rezerves glabā četrreiz lētāk, bet tur sistēma, ko Latvija tikai tagad plāno ieviest, strādā jau daudzus gadus.

Degvielas iegāde rezervēm nenotiks kā publisks iepirkums, turklāt ik pēc dažiem gadiem rezerves būs jāmaina - vecā degviela jāpārdod un jāpērk jauna.

Pirms gada valdībā skatīts ziņojums liecina, ka piecos gados "Possessor” sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 647,1 miljoni eiro. Tad visa vajadzīgā degviela būs iegādāta un vairs netiks slēgti neizdevīgie līgumi ar naftas produktu tirgotājiem.