Krievijai "draudzīgā" Serbija piekritusi sadarboties ar ASV, lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem (1)

Piemēram, nesen Serbija panāca vienošanos par Francijas iznīcinātāju iepirkšanu Krievijas kaujas lidaparātu vietā.

ASV un Serbijas pārstāvji Vašingtonā parakstīja vienošanos par stratēģisko sadarbību enerģētikas jomā, paziņojis ASV Valsts departaments. Vienošanās paredz iespējas amerikāņu kompānijām investēt Serbijas enerģētikas sektorā, tostarp arī zaļās enerģētikas attīstīšanā, kas nostiprinās partnerību starp abām valstīm.

“Tas palīdzēs Serbijai diversificēt energoresursu piegāžu avotus un atbalstīt savas ekonomikas izaugsmi,” paziņoja ASV valsts sekretāra vietnieks Hosē Fernandess.

Pagaidām gan Serbijas ekonomikas izaugsme “turas” uz lētās Krievijas gāzes rēķina. Lai noturētu sabiedroto, “Gazprom” piegādā Serbijai gāzi par cenu, kādu Serbijas amatpersonas nosaukušas par “labāko Eiropā”. Tiek norādīts, ka valsts kompānijai “Srbijagaz” ir spēkā līgums ar “Gazprom” kas paredz ziemā piegādāt sešus līdz 11 kubikmetrus gāzes diennaktī.

Tiesa gan, gāzes piegādes līgums ir spēkā līdz 2025. gada martam. Septembra sākumā Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka vēlas apspriest līguma pagarinājumu ar Serbijas amatpersonām, tostarp Serbijas premjerministra vietnieku Aleksandru Vulinu. Vulina pārstāvji gan paziņoja, ka neko nezina par šādām pārrunām.

Serbijas ārlietu ministrs Marko Džuričs gan paziņoja, ka “Serbija ir spērusi svarīgu soli, lai uzlabotu partnerību ar ASV un nodrošinātu Serbijas ilgtermiņa enerģētisko drošību”.

Serbija aktīvi attīsta partnerību ar Eiropas Savienības valstīm, jo nākotnē Serbija vēlas kļūt par tās dalībvalsti. Augusta beigās Vučičs parakstīja līgumu ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par 12 iznīcinātāju “Rafale” iepirkšanu. Līguma vērtība tiek lēsta 2,7 miljardos eiro. Makrons paziņoja, ka šis darījums iezīmē “stratēģiskas pārmaiņas ceļā, ko iet Serbija”. Tāpat Serbija noslēgusi vairākus desmitus ekonomisko līgumu, tostarp – par kodolenerģijas attīstīšanu valstī.

Serbija (pirms tam – Dienvidslāvija) iepirka bruņojumu no Maskavas jau kopš padomju laikiem. 2021. gadā Belgrada aktīvi sprieda par Krievijas iznīcinātāju iegādi. Tomēr pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju Serbijā esošos iznīcinātājus Mig-29 kļuva teju neiespējami apkopt, tādēļ šis, ļoti iespējams, ir galvenais iemesls, kādēļ Serbija grasās mainīt savu stratēģisko virzienu.