Eksperts prognozē, vai tuvākajā laikā sagaidāms mājokļa cenu kritums

Pagājušajā gadā Latvijā novērots iespaidīgs algu pieaugums – vidēji 11,9%. Iespējams, tieši tas varētu būt viens no faktoriem, kas veicinājis arī hipotekāro kredītu summas pieaugumu, kas kopumā pēdējo divu gadu laikā palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro, – tā novērots Luminor bankā. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts mājoklis summā nedaudz virs 100 000 eiro, kas visbiežāk atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielākam mājoklim sērijveida ēkā.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, pieaugušas ne tikai aizdevumu summas, bet arī mājokļu cenas – šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,4%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,0%1.

“Par spīti tam, ka mājokļu cenas ir pieaugušas, redzam, ka iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi pieaug. Pēc klientu aktivitātes krituma 2023. gada otrā pusē, izsniegto kredītu apjoms kopš šī gada pavasara pārsniedz iepriekšējā gada apjomus. Papildus, ņemot vērā arī Euribor likmes pazemināšanos un turpmākās prognozes, kas liecina, ka jau nākamā gada laikā likme varētu samazināsies līdz aptuveni 2-2.5% robežās un nostabilizēsies šajā līmenī, sagaidāms, ka mājokļu tirgū pieprasījums varētu pieaugt. Jauno projektu cenas visticamāk turpinās pieaugt, taču vienlaikus to pieejamība tirgū samazināsies, krītoties būvniecības apjomiem,” komentē Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Tāpat, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā aizvien ir izteikti zemākās nekustamā īpašuma cenas, un tas ir vēl viens faktors, kas drīzāk liek prognozēt cenu pieaugumu, nevis kritumu mūsu tirgū. Piemēram, vidējā cena dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā ir aptuveni 2500 - 2700 eiro par kvadrātmetru, tikmēr Igaunijā un Lietuvā – ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Līdzīgas atšķirības ir arī otrreizējā tirgū, tāpēc summa, par kuru Rīgā mēs varam nopirkt dzīvokli jaunajā projektā, ir līdzīga tai, par kuru otrreizējā tirgū īpašumu varam nopirkt Viļņā vai Tallinā.

“Cenu dinamika ieskicē arī kopējo tirgus aktivitāti – salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijā ir mazāk aktīvs mājokļu tirgus. Ja raugāmies uz izsniegto hipotekāro kredītu apjomu mēnesī, tad Lietuvā un Igaunijā tas atšķiras aptuveni tāpat kā cenu līmenis – kaimiņvalstīs ir aptuveni uz pusi vairāk izsniegto kredītu nekā Latvijā. Arī šī statistika liek prognozēt, ka mājokļu cenām pie mums ir potenciāls kāpt, tāpēc, ja mājsaimniecībai ir vajadzība pēc jauna mājokļa un ir finansiālas iespējas tā iegādei, šis varētu būt piemērots laiks, lai nopietni izvērtētu tā iegādi,” uzsver Kaspars Sausais.