Mirušajiem ir vienalga, bet dzīvajiem gan ne. Ja neesi gatavs, ka tavai omei virsū guļ svešs opis, sakop omes kapavietu un nenonāc līdz aktēšanai.

Dāvja ģimene dzīvo Kurzemē, pats vīrietis strādā starptautiskā kompānijā, kas nozīmē biežus komandējumus. Viņa vectēvs izteica vēlmi tikt apglabātam Vidzemē, dzimtas kapos. Neskatoties uz to, ka Vidzemes pusē vairs nav neviena dzīva radinieka, Dāvis vectēva gribu izpildīja. Diemžēl ne katru gadu izdevās aizbraukt uz kapu svētkiem vai svecīšu vakaru, bet Dāvis bija noalgojis kādu vietējo kundzi, ko vietējie ieteica kā labu kapu kopēju. Dāvis katru gadu kundzei pārskaitīja summu, par ko abi bija vienojušies. Liels bija Dāvja izbrīns, kad kādā dienā viņam piezvanīja nezināms vīrietis, teicās pazīstam viņa vectēvu un brīdināja, ka kapa vieta tiks atsavināta.

“Puikiņ, tur jau sarkanais miets iesprausts, uzraks tavam opim virsū svešus, zvani nu priekšniekiem un brauc sakopt kapus!” jaunatrastais vectēva draugs ziņoja.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X