Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Valsts pārvaldē ieviesīs "vakanču banku" (1)

Valsts kancelejas direktors Raivi Kronbergs piedalās Ministru kabineta sēdē.
Valsts kancelejas direktors Raivi Kronbergs piedalās Ministru kabineta sēdē. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Valsts kanceleja (VK) veidos Latvijas valsts pārvaldē jaunu risinājumu, izslēdzot no tiešās valsts pārvaldes iestāžu amatu sarakstiem ilgstoši vakantās amata vietas un izveidojot "vakanču banku", aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Kā norāda VK, reizēs, kad kādā valsts pārvaldes iestādē būs jāuzņemas jauni uzdevumi un attiecīgi vajadzīgi jauni darbinieki, trūkstošās amata vietas varēs saņemt no "vakanču bankas".

Sagaidāms, ka izveidojot "vakanču banku", iestādes vairāk sekos līdzi tam, cik patiešām darbinieku ir nepieciešams, un ar laiku valsts pārvaldē kopumā varēs pakāpeniski samazināt amata vietu skaitu.

VK atzīmē, ka valsts pārvaldē pašlaik ir aptuveni 12% vakantu amata vietu. Turklāt daļa no tām nav aizpildītas ilgstoši - vairāk nekā 12 mēnešus. Šādas vairāk nekā gadu vakantās amata vietas uzskaitīs VK un ieguldīs "vakanču bankā", savukārt iestādēm tās no saviem amatu sarakstiem būs jāizslēdz. VK rīcībā esošā informācija liecina, ka "vakanču bankā" varētu ieguldīt aptuveni 750 līdz 1200 ilgstoši vakantās amata vietas.

Tā kā sabiedrības vajadzību apmierināšanai valsts pārvaldē laiku pa laikam jāsāk pildīt jaunas funkcijas, kas attiecīgi rada nepieciešamību pieņemt jaunus darbiniekus, vajadzīgo amata vietu skaitu varēs "paņemt" no VK uzturētās "vakanču bankas" ar valdības lēmumu. Tādā veidā turpinās valsts pārvaldes optimizācija, jo tiks ierobežota darbinieku pieņemšana esošajos ilgstoši vakantajos amatos, norāda kancelejā.

VK direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Ieva Lībķena skaidro, ka jaunais risinājums "vakanču banka" faktiski ir informācijas apmaiņas process starp VK un valsts tiešās pārvaldes iestādēm. VK, balstoties uz iestāžu sniegtajiem datiem, apkopo informāciju par ilgstoši vakantajām vietām, kuras no amatu sarakstiem iestādēm jāizslēdz. "Ja kāda iestāde nevarēs jaunām vajadzībām pielāgot esošo struktūru, papildu nepieciešamās amata vietas varēs saņemt no "vakanču bankas" un nebūs katrā šādā gadījumā jāanalizē visas iestādes pēc kārtas, meklējot, kur valsts pārvaldē ir brīvas amata vietas, ko pārcelt," pauž Lībķena.

VK norāda, ka "vakanču bankas" izveide, paņemot no iestādes ilgstoši vakantās amata vietas, neietekmēs kopējo atlīdzības fonda apmēru iestādei. Ilgstoši vakantās amata vietas finansējums paliek iestādes rīcībā. Finansējumu no ilgstoši vakantajām amata vietām varēs novirzīt jau esošajiem darbiniekiem, lai virzītos uz konkurētspējīgu atlīdzību, neprasot šiem mērķiem papildu finanšu resursus.

Līdztekus VK atzīmē, ka ir paredzēti vairāki izņēmumi, kad ilgstoši vakantas amata vietas netiks apkopotas "vakanču bankā" - iestādes vadītāja amati, karavīru un robežsargu amati un amati, kas izveidoti uz noteiktu laiku, lai sekmētu projekta ieviešanu.

VK piedāvās valdībai "vakanču banku" sākt īstenot no šā gada 1.decembra, tajā brīdī fiksējot ilgstošo vakanču skaitu. Pēc tam paredzēts reizi gadā aktualizēt datus un nākamās ilgstoši vakantās amata vietas ieguldīt "vakanču bankā". Analizējot ilgstoši vakanto amata vietu skaita izmaiņas un faktisko nepieciešamību pēc jaunām, būs iespējams noteikt, cik amata vietu valsts tiešajā pārvaldē var likvidēt, norāda VK.

"Vakanču bankas" izveide notiek saskaņā ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūciju, lai nodrošinātu efektīvāku cilvēkresursu pārvaldību valsts tiešajā pārvaldē.

Svarīgākais
Uz augšu