Neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazināšanas pozitīvo ietekmi uz valūtas zonas tautsaimniecību, par būtiskiem ekonomiskās aktivitātes uzlabojumiem Latvijā vēl īsti nevaram runāt. Visticamākais scenārijs, ka tuvākajos ceturkšņos ekonomiskā izaugsme būs nedaudz virs nulles, tomēr ir pamats domāt par ekonomisko aktivizēšanos nākamajā gadā, kas varētu vainagoties ar kaut kādu algu pieaugumu privātajā sektorā strādājošajiem.
Par reālo ekonomisko situāciju Latvijā var rasties visai dažādi priekšstati. No vienas puses, augstāko cenu restorāni nevarētu sūdzēties par apmeklētāju trūkumu, redzam ceļam aizvien jaunas privātās dzīvojamas mājas un mēbeļu galdnieku ēveles saglabājas karstas. Tajā pašā laikā mūsu valstīs saražotās rūpniecības produkcijas apjoms turpina samazināties, bet pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums diezgan skaidri norāda uz to, ka naudas trūkuma dēļ ļaudis pērk lētākus pārtikas produktus. Vai šāda situācija varētu saglabāties arī turpmāk? Atbildot uz šo jautājumu, jānāk klajā ar labām un diemžēl arī atsevišķām sliktām ziņām