Tomēr arī cilvēki bez ģenētiskiem riska faktoriem nav pasargāti no bezmiega, bet šādā gadījumā būs nepieciešami lielāki kairinājumi. Liela nozīme ir arī personībai, piemēram, ja cilvēks ir perfekcionists, viņš ir pakļauts lielākam stresam un līdz ar to arī bezmiega attīstībai.
“Šķiršanās, problēmas darbā, politiskās situācijas pasliktināšanās, tuvinieka slimība vai nāve un tml. ir provocējošie faktori. Šādā gadījumā miega traucējumi – grūtības iemigt, mošanās naktī, caurs miegs, slikta pašsajūta dienā – var rasties jebkuram. Tā ir pilnīgi normāla reakcija uz stresa situāciju. Kad situācija uzlabojas vai faktora ietekme mazinās, jo smadzenēm ir grūti būt nepārtrauktā trauksmes stāvoklī, bezmiegs mazinās un izzūd, ja vien akūtajā fāzē nav izstrādājušies bezmiegu uzturošie faktori,” stāsta M. Celmiņa.
Saslimšanu “blakusprodukts”
Ja miega traucējumi ir periodiski, miega speciāliste iesaka pavērot sakritības, iespējams, tas ir saistīts ar veselības stāvokli, jo bezmiegs var “nākt komplektā” ar kādu citu slimību, piemēram, obstruktīvu miega apnoju, vairogdziedzera problēmām, nemierīgo kāju sindromu u.c. Šādā situācijā būtu jānovērš pamatproblēma, un tad mazināsies arī miega traucējumi.
Ieradumi, kas veicina bezmiegu
Saskaroties ar miega traucējumiem, cilvēki mēdz izveidot dažādus paradumus, lai kaut nedaudz kompensētu nogurumu un slikto pašsajūtu, piemēram, gulēt diendusu vai brīvdienās ilgāk pavāļāties gultā, esot nomodā, mainot gulēt iešanas un celšanās laiku. Tomēr visas šīs rīcības tikai uztur bezmiegu.